pagriezt1
pagriezt [pagriẽzt] -griežu, -griez, -griež, pag. -griezu; trans.
1.Griežot pavirzīt, arī griežot (ap asi) pavirzīt (kādā virzienā). Šādā veidā pavirzot (iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, paregulēt (to).
PiemēriPagriezt krāna rokturi.
Stabili vārdu savienojumi
1.1.Neilgu laiku, mazliet griezt (ap asi, pa apli). Neilgu laiku, mazliet griezt (kādas iekārtas, ierīces u. tml.) vadības elementu, lai darbinātu (to).
PiemēriSviestu kūla pati Brīviņu saimniece... tīrais prieks pagriezt kloķi un klausīties, kā iekšā [mucā] klukšēja arvien tumšāk un smagāk.
2.Izmainīt (kā) kustības, stāvokļa virzienu, arī izmainīt kustību, stāvokli (kādā virzienā). Pavērst (ko pret ko, uz ko u. tml.).
Piemēri..Roberts Brūns paskatījās kompasā un pagrieza plostu uz austrumiem..
Stabili vārdu savienojumiPagriezt laiku (arī dzīvi, gadus u. tml.) atpakaļ.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka izmainās (piemēram, transportlīdzekļa) kustība, stāvoklis (kādā virzienā). Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, transportlīdzeklis) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
Piemēri..laivu stūrmaņi pagriež tuvāk labējam krastam.
2.2.Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā). Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
PiemēriPagriezt zirgu pa labi.
2.3.Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli (kādā virzienā). Izmainīt (ķermeņa, tā daļu) stāvokli tā, lai (tās) būtu vērstas (pret ko, uz ko u. tml.).
PiemēriPagriezt acis sāņus.
Stabili vārdu savienojumiPagriezt (arī pamest, retāk pavērst) baltas acis.
2.4.Parasti savienojumā ar «apkārt», «otrādi», «uz otru pusi»: apgriezt (uz pretējo pusi).
Piemēri«Nav pieklājīgi skatīties, kā citi ēd,» Pēteris pagriež mani uz otru pusi.
Stabili vārdu savienojumi
3.Parasti savienojumā ar «varēt», «spēt»: varēt (spēt) griezt.
PiemēriAiz sāpēm nevar pagriezt galvu.
Stabili vārdu savienojumiPagriezt ceļu.
Avoti: 6-1. sējums