pagrieziens
pagrieziens -a, v.
1.Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts → pagriezt [1] (1).
PiemēriAr ierastu, gados izstrādātu pagriezienu viņš atslēdz durvis un ieiet nelielā telpā..
2.Vienreizēja paveikta darbība, rezultāts → pagriezt [1] (2), pagriezties [1] (1).
PiemēriGalvas pagrieziens.
3.Vieta (piemēram, ceļam, upei), kur (tai) sākas cits virziens.
PiemēriUpes pagrieziens.
4.Būtiska pārmaiņa, pārvērtība (kā attīstībā, gaitā). Pavērsiens (2).
PiemēriSižeta pagrieziens.
Stabili vārdu savienojumiPagrieziena punkts.
4.1.Skatījums, viedoklis.
PiemēriVisvienkāršākās, parastākās dzīves parādības viņš [rakstnieks] prot atspoguļot tādā pagriezienā, ka kļūst redzams šo parādību vispārcilvēciskais raksturs.
Avoti: 6-1. sējums