noplukt
noplukt -pluku, -plūc, -plūk, pag. -pluku; intrans.; parasti divd. formā: noplucis
1.parasti 3. pers. Plūkot pazaudēt krāsu vai tās spilgtumu.
PiemēriVeikala sarkanais mūris lietū un vējā krietni noplucis un saplaisājis.
- Veikala sarkanais mūris lietū un vējā krietni noplucis un saplaisājis.
1.1.Plūkot pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
PiemēriNekāda sevišķa skaistuma es tur [kapelā] neatradu, krāsas bija stipri noplukušas un nomelnējušas..
- Nekāda sevišķa skaistuma es tur [kapelā] neatradu, krāsas bija stipri noplukušas un nomelnējušas..
2.Kļūt apdilušām, neizskatīgam, izbalējušam.
Piemēri..tas [uzvalks] bija tik noplucis, ka agrāko krāsu nevarēja vairs noteikt.
- ..tas [uzvalks] bija tik noplucis, ka agrāko krāsu nevarēja vairs noteikt.
- ..visa šī godība bija noplukuši, kažokam vietām nodilis spalvojums, papēži nošķiebušies..
2.1.Būt tērptam apdilušā, neizskatīgā, izbalējušā apģērbā.
PiemēriAiz direktora muguras paslēpušies pieci zēni - kā jau visi puikas, mazliet noplukuši, pa krūmiem lauzdamies..
- Aiz direktora muguras paslēpušies pieci zēni - kā jau visi puikas, mazliet noplukuši, pa krūmiem lauzdamies..
- «Liju šodien redzēju,» viņš teica. «..Galīgi noplukuši izskatās. Tīri žēl. Lakats kā tādai vecenei. Tirgus soma pie rokas...»
3.parasti 3. pers. Kļūt retam, neizskatīgam (par apmatojumu, apspalvojumu).
PiemēriKaķim noplukuši spalva.
- Kaķim noplukuši spalva.
- ..lapsas kažoks tagad [vasarā] bija nederīgs: noplucis, izbalējis; vajadzēja gaidīt ziemu, kad tas atkal sabiezēs, sazels.
3.1.Daļēji atdaloties apmatojumam, apspalvojumam, kļūt neizskatīgam (par dzīvnieku).
PiemēriNoplukuši vista.
- Noplukuši vista.
- ..gar paugura malu aizskrēja noplukuši lapsa..
- Rokovas zemnieki lauž upes krastos sacelto sētu, lielkunga pakalpiņi bēg kā noplukuši runči no vilku suņiem.
Avoti: 5. sējums