iesmakt1
iesmakt -smoku, -smoc, -smok, pag. -smaku; intrans.
1.Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
Piemēri«Es neesmu instrumentālists,» mazliet iesmakušā balsī mierīgi atgādina Baltābols.
- «Es neesmu instrumentālists,» mazliet iesmakušā balsī mierīgi atgādina Baltābols.
- Kā caur vati dzirdu satrauktu, iesmakušu komentatora balsi..
- Bet klau,.. atkal tie paši apspiestie, iesmakušie smiekli...
- sal. ..Upīšu Mārtiņam sajūsma pārskrēja, seja aptumsa, balss aprāvās un ar reizi it kā iesmaka.
1.1.Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
PiemēriMan bija iesmacis kakls un sūrstēja rīkle..
- Man bija iesmacis kakls un sūrstēja rīkle..
1.2.Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
Piemēri..viens pēc otra.. mainās iesmakuši, bet nenogurstoši runātāji.
- ..viens pēc otra.. mainās iesmakuši, bet nenogurstoši runātāji.
2.parasti divd. formā: iesmacis Aizsmacis (par skaņām, skaņu avotiem).
PiemēriIesmakuši sirēna.
- Iesmakuši sirēna.
Avoti: 3. sējums