izsviest
izsviest -sviežu, -svied, -sviež, pag. -sviedu; trans.
1.Ar sviedienu izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.). Izmest (1).
PiemēriIzsviest sienu no vezuma.
- Izsviest sienu no vezuma.
- Izsviest malku no šķūņa.
- Izsviest smiltis.
- Juris izsvieda smēķi pa lodziņu..
- Ieslodzītie izsvieda no kapa pēdējās sārto smilšu lāpstas.
Stabili vārdu savienojumi
- Kā no laivas izsviests (arī izmests, retāk izgāzts) idioma — Saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt.
1.1.Izdarīt (piemēram, granātas, šķēpa) metienu.
PiemēriPirmais rokas granātu izsvieda Emsis. Tā sprāga tieši vācu ierakumos.
- Pirmais rokas granātu izsvieda Emsis. Tā sprāga tieši vācu ierakumos.
1.2.Strauji izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.) – par dzīvniekiem.
PiemēriZirgs izsviež zēnu no segliem.
- Zirgs izsviež zēnu no segliem.
Stabili vārdu savienojumiIzsviest (arī izmest) no segliem.
- Izsviest (arī izmest) no segliem idioma — Panākt, ka zaudē pašreizējo, parasti sabiedrisko, stāvokli.
1.3.Strauji izvirzīt, arī būt par cēloni, ka izvirzās (no kurienes, kur u. tml.) – piemēram, par ierīcēm.
Piemēri..rotācijas mašīnas stundā izsviež tūkstošiem avīžu eksemplāru..
- ..rotācijas mašīnas stundā izsviež tūkstošiem avīžu eksemplāru..
- Klāvs pieceļas, paņem no maizes grauzdēšanas aparāta tikko izsviestas restētas baltmaizes šķēles..
- Lielais daudzums kvēpu, kurus izsviež fabriku iekārtas, apkures ierīces, dīzeļmotori, pastāvīgi piesārņo atmosfēru.
1.4.Par parādībām dabā.
Piemēri..aktivizējies Etnas vulkāns... Apakšzemes sprādzieni ik pēc desmit minūtēm izsviež lavas gabalus un akmeņus..
- ..aktivizējies Etnas vulkāns... Apakšzemes sprādzieni ik pēc desmit minūtēm izsviež lavas gabalus un akmeņus..
- Es redzu - krasta iznācis arī vecais mākslinieks. Tepat klajumā viņš strādā, tepat cērt savas skulptūras no viļņu izsviestajiem kokiem.
- Un jūra jaunas bangas izsviež gaisā.
1.5.Ar strauju kustību izvirzīt (ķermeņa daļu), piemēram, uz priekšu, uz augšu.
PiemēriIzsviest uz priekšu abas rokas.
- Izsviest uz priekšu abas rokas.
1.6.Ar sviedienu izvirzīt cauri (kam), caur (ko).
PiemēriIzsviest akmeni cauri koka lapotnei.
- Izsviest akmeni cauri koka lapotnei.
2.Iztukšot (ko), sviežot (ko ārā no tā). Izmest (2).
PiemēriAndrām ziņkāre taisni dega, bet viņš bij par lepnu to izrādīt.., vezumu izsviedis, nemaz vairs negaidīja..
- Andrām ziņkāre taisni dega, bet viņš bij par lepnu to izrādīt.., vezumu izsviedis, nemaz vairs negaidīja..
3.Ar sviedienu novietot. Izmest (3).
PiemēriIzsviest enkuru.
- Izsviest enkuru.
3.1.Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
PiemēriPie viesnīcas durvīm šūpojas laiva ar spiningu. Rīta vingrošanas vietā sēdies tikai iekšā un līdz brokastīm pāris desmit reižu izsvied vizuli un izvelc pa līdakai.
- Pie viesnīcas durvīm šūpojas laiva ar spiningu. Rīta vingrošanas vietā sēdies tikai iekšā un līdz brokastīm pāris desmit reižu izsvied vizuli un izvelc pa līdakai.
4.Izvākt (ko nevajadzīgu, nederīgu). Izmest (4).
PiemēriAr saprātīgu aci viņa pārlūkoja istabu. Stelles jau laukā, kad vēl to gultu izsviedīs, lielajam goda galdam iznāks telpa..
- Ar saprātīgu aci viņa pārlūkoja istabu. Stelles jau laukā, kad vēl to gultu izsviedīs, lielajam goda galdam iznāks telpa..
- Izsviedīs galdu ar pūķa kājām, izpārdos grāmatas un zobenus..
- «No mugursomām jāizsviež viss liekais, lai kaujā nekas netraucē,» jefreitors Sers sacīja.
5.sar. Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas). Rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu). Izmest (5).
PiemēriBokseris sagrāba viņu [iereibušo] aiz apkakles, sakratīja kā zāļu pudeli un izsvieda svaigā gaisā.
- Bokseris sagrāba viņu [iereibušo] aiz apkakles, sakratīja kā zāļu pudeli un izsvieda svaigā gaisā.
- ..sēžu taisna kā lineāls un pārlieku nopietna skatos skolotājam tieši mutē: ko teiks, kas būs?.. Izsviedīs kādu no mums aiz durvīm?
- Veco Čakānu kungs lika izsviest no kalpu mājas un viņa mantas.. pavēlēja izgāzt ceļmalā pie nabagmājas.
- ..no mājas izsviest viņa varot tādu, kas nekā nestrādājot, tikai viņu maizi ēdot.
Stabili vārdu savienojumi
- Izsviest (arī izmest) pa durvīm (arī durvju durvīm) idioma — Rupji izraidīt (kādu). Rupji noraidīt (kāda) lūgumu.
5.1.pārn. Izslēgt (no mācību iestādes, organizācijas).
PiemēriVai taisnība, ka no skolas esot izsviests un tēvs vedīšot mājās likt pie arkla?
- Vai taisnība, ka no skolas esot izsviests un tēvs vedīšot mājās likt pie arkla?
5.2.pārn. Atbrīvot (kādu no darba pret viņa gribu).
Piemēri..viņš jau bija izsviests arī no darba Ventspils spēkstacijā par regulāru darba kavēšanu dzeršanas dēļ.
- ..viņš jau bija izsviests arī no darba Ventspils spēkstacijā par regulāru darba kavēšanu dzeršanas dēļ.
- ..notikumu tālākā norisē mani izsvieda no vecākā grāmatveža vietas..
6.sar. Neviļus, negribēti pieļaut, ka izkrīt. Izmest (6).
PiemēriIzsviest no rokām trauku.
- Izsviest no rokām trauku.
7.sar. Pateikt (parasti īsi, starp citu). Izmest (7).
Piemēri«Kas ir pasaule?» viņš izsviež jautājumu un apklust..
- «Kas ir pasaule?» viņš izsviež jautājumu un apklust..
8.sar. Iztērēt (parasti naudu).
Piemēri«Skaidras naudas man nav, kā toreiz pie Luda, kad varēju izsviest simtnieku par vienām vakariņām.»
- «Skaidras naudas man nav, kā toreiz pie Luda, kad varēju izsviest simtnieku par vienām vakariņām.»
- Tādā gadījumā velti izsviesti valsts līdzekļi.
Stabili vārdu savienojumiIzsviest (arī izmest) naudu (vējā). Izsviest (arī izmest) uz ielas. Izsviest medu.
- Izsviest (arī izmest) naudu (vējā) — sar. Veltīgi izdot, izšķiest naudu.
- Izsviest (arī izmest) uz ielas — 1.sar. Izlikt no dzīvokļa.2. Atbrīvot no darba, nenodrošinot materiāli.
- Izsviest medu — Iztecināt medu no šūnām ar medus sviedi.
Avoti: 3. sējums