atradības
atradības -u, s.; tikai dsk.
1.novec. Atlīdzība par atrastās naudas, mantas atdošanu.
PiemēriMan jau tev jādod tā kā atradības.
- Man jau tev jādod tā kā atradības.
- «Es paģērēšu [prasīšu] lielas atradības, ja tā jūsu naudas skapja atslēga,» Ādams jokojās. «Nezinu, vai to varēsi, ja atradības jādod pēc naudas vairuma, kas guļ aiz šās atslēgas.»
2.sar.; pareti Nozaudētas mantas, naudas atrašana.
PiemēriKārlēns: Kam zudības, man atradības! (Vicina gaisā pīpi ar lielu tabakas maku.)
- Kārlēns: Kam zudības, man atradības! (Vicina gaisā pīpi ar lielu tabakas maku.)
Avoti: 1. sējums