izkalst
izkalst -kalstu, -kalsti, -kalst, pag. -kaltu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt ļoti sausam, cietam, panīkt vai iznīkt augiem, izzūdot mitrumam (par zemi, lauku u. tml.). Iznīkt aiz sausuma (par augiem).
PiemēriIzkaltis tīrums.
- Izkaltis tīrums.
- Dārzs tveicē izkaltis.
- Sējumi izkalst.
- ..karstie vēji nesa sev līdzi neciešamu tveici. Kopš agra pavasara neviena lietus lāsīte nenokrita uz izkaltušās zemes..
- Pa labi un pa kreisi izplešas mežainā savanna, kas sausajos mēnešos izkalst un kļūst nepiemīlīga.
- Dzeltens, izkaltis, Kails guļ tīrelis..
- ..sausajās ganībās zāle izkalst un sabirst..
- pārn. Jāzeps: Es izkalstu kā ganība bez rasas..
1.1.Kļūt ļoti sausam, izzūdot mitrumam (piemēram, par koka priekšmetu, augu, produktu).
PiemēriKoka muca izkalst saulē.
- Koka muca izkalst saulē.
- Izkaltuši dēļi.
- Saulē izkaltusi laiva.
- Gadu desmitos izkaltusi, rija dega sprakstēdama..
- Noplēstās tāsis vecāmāte uzsvieda uz krāsns, kur tās ar laiku.. izkalta tik sausas, ka ķēra uguni jau no tālienes.
- Lini izkalta sausi kā pipari, un stiebri trausli lūza, atbrīvojot šķiedras no spaļiem.
- ..Aizbetņu māte nolikusi dēlīšus ar sausiem ķimeņu sieriņiem, lai tie izkalst un izvējo..
1.2.Kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.).
PiemēriLūpas izkaltušas.
- Lūpas izkaltušas.
- Mute bija izkaltusi, un izdzēru uz reizi vai visu karafi ūdens.
- Mute un rīkle arī bija izkaltušas, drausmīgi slāpa...
- Mēle izkalta aiz slāpēm un karstuma un pielipa pie aukslējām.
2.Kļūt ļoti vājam, ļoti tievam.
PiemēriIzkaltuši pirksti.
- Izkaltuši pirksti.
- ..Kārkls nosirmoja, izkalta un sarāvās aizvien vieglāks, sīciņāks un vājāks..
- ..pavāre.. virtuves karstumā izkaltusi plāna kā žāvēta bute un ar savu pelēcīgo ādas krāsu un ogļu melnajiem matiem atgādina arābieti..
- Kad krustmāte stāvēja, noliekusies pār burkānu dobēm, šķita, ka tās tievais, izkaltušais augums tūlīt viduklī pārlūzīs..
Stabili vārdu savienojumiIzkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka.
- Izkaltis (arī sakaltis, izžuvis, retāk sauss) kā asaka — Saka par ļoti kalsnu cilvēku.
Avoti: 3. sējums