izļukt
izļukt parasti 3. pers., -lūk, pag. -lūka; intrans.; parasti divd. formā: izļucis; sar.
Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu. Izļuīkt.
PiemēriIzļukuši zābaki.
- Izļukuši zābaki.
- ..bungas dauzīja plikgalvis, kam vaigi bij izļukuši un acis aizpampušas.
Avoti: 3. sējums