izļurkt
izļurkt parasti 3. pers., -ļurkst, pag. -ļurka; intrans.; parasti divd. formā: izļurcis; sar.
Kļūt nesaturīgam, izplūdušam, zaudēt savu formu. Izļukt.
PiemēriŽaks bija varen nolaidies pa šo laiku:.. novazātajam vatniekam priekšā iztrūkusi poga, garie zābaki izļurkuši un netīri.
Avoti: 3. sējums