izmainīties
izmainīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Kļūt citādam. Pārveidoties, pārvērsties.
PiemēriPēdējā laikā Svarenieks bija drusku izmainījies, ko ievēroja arī vadā. Viņš nelikās tik drūms, kļuva runīgāks..
2.Paiet vai pabraukt viens otram garām pretējā virzienā (parasti ar grūtībām, šaurā vietā).
PiemēriMelns stāvs nāca pretī, tāpat laipoja pa šauro joslu.. Viņi sastapās šaurākajā vietā un sagriezās sāniski, lai varētu izmainīties..
2.1.parasti savienojumā ar «ceļā». Paiet vai pabraukt viens otram garām tā, ka nesastopas.
PiemēriGāju māsai pretī uz darbu, bet ceļā izmainījāmies.
2.2.Vienlaikus atrasties ceļā (par savstarpējiem sūtījumiem).
PiemēriVēstules ceļā izmainījušās.
Avoti: 3. sējums