izļodzīt
izļodzīt -logu, -logi, -loga, pag. -ļodzīju; trans.
1.Izkustināt (no stabila stāvokļa).
PiemēriIzļodzīt mietu.
- Izļodzīt mietu.
- Izļodzīt aizgriezni.
- Izļodzīt galda kāju.
- Vēja izļodzīts vītols.
- Un Velta, mana sieva, nevarēs mani saskatīt aiz jūsu platajām mugurām, kad mēs stāvēsim pie vecajiem, izļodzītajiem vārtiņiem...
1.1.Padarīt ļodzīgu, nestipru (priekšmetu).
PiemēriIzļodzīts galdiņš pie sienas kaunīgi slēpa ceturtās likumīgās kājas trūkumu.
- Izļodzīts galdiņš pie sienas kaunīgi slēpa ceturtās likumīgās kājas trūkumu.
Avoti: 3. sējums