izbalot
izbalot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
PiemēriRatos sēdošais pusmūža vīrietis ar izbalojušu platmali galvā pievilka grožus..
- Ratos sēdošais pusmūža vīrietis ar izbalojušu platmali galvā pievilka grožus..
- ..[zēna] mati pavisam izbalojuši, svītraini..
- Ap dienas vidu zeme tā sakarsa, ka kailām kājām nevarēja tai pieskarties. Izbaloja pirmoreiz uzartajās zemēs iesētie kviešu lauki..
Avoti: 3. sējums