izbālēt
izbālēt parasti 3. pers., -bāl, arī -bālē, pag. -bālēja; intrans.
1.Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
PiemēriAudums izbālējis.
1.1.Pazaudēt spilgtumu, kļūt gaišam vai gaišākam (par krāsu).
Piemēri..karājās veca naģene, kurai krāsa bija pilnīgi izbālējusi.
1.2.Bālējot kļūt neskaidram, vāji saredzamam.
PiemēriGāja pie melnā skapja tumšajā galā, izņēma no tā veco, šauro dziesmu grāmatu ar bildēm, kuras jau bija izbālējušas..
1.3.pareti Kļūt nespodram, necaurredzamam.
PiemēriTikai vidējā rūts izbālējusi, aprūsējusi..
2.Kļūt arvien mazāk jūtamam, pamanāmam (piemēram, par atmiņām, izjūtām). Izbalēt (2). Izzust.
Piemēri..pamazām arī šī apņēmība izbālēja..
Avoti: 3. sējums