Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
izbalot
izbalot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Pazaudēt krāsu vai krāsas spilgtumu (saules, vēja, lietus ietekmē). Izbalēt (1).
PiemēriRatos sēdošais pusmūža vīrietis ar izbalojušu platmali galvā pievilka grožus..
Avoti: 3. sējums