vācele
vācele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
PiemēriKriju vācele.
Stabili vārdu savienojumiTenku vācele (arī kule).
1.1.tehn. Ierīce, iekārta, tās daļa (kā, parasti gāzu, eļļas, sīku vielas daļiņu) savākšanai, arī uztveršanai. Arī savācējs2.
PiemēriGaisa vācele.
Avoti: 8. sējums