savācējs
savācējs -a, v.
savācēja -as, s.
1.Darītājs → savākt.
2.v.; tehn. Ierīce, iekārta, būve, to daļa (kā) savākšanai, arī uztveršanai; arī kolektors1.
PiemēriAtkritumu savācējs.
Avoti: 7-1. sējums
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis