uzzvelties
uzzvelties -zveļos, -zvelies, -zveļas, pag. -zvēlos; refl.
1.Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriResns koks uzzvēlies uz ceļa; nevar tikt pāri.
1.1.Smagi uzgulties, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
PiemēriBet, ja bij groži arī satverti, tad nepaspēja uzzvelties uz drēģa [ratu rāmja] malas.
Avoti: 8. sējums