uzzvelties
uzzvelties -zveļos, -zvelies, -zveļas, pag. -zvēlos; refl.
1.Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam).
PiemēriResns koks uzzvēlies uz ceļa; nevar tikt pāri.
- Resns koks uzzvēlies uz ceļa; nevar tikt pāri.
- ..nesteigdamies pieslēja ratu malai veļamās kāpnītes, galu kā nākas pielāgodams zem [akmens] šķilas sāniem... Šķila ar otriem sāniem uzzvēlās kāpnei.
1.1.Smagi uzgulties, uzsēsties virsū (uz kā, kam).
PiemēriBet, ja bij groži arī satverti, tad nepaspēja uzzvelties uz drēģa [ratu rāmja] malas.
- Bet, ja bij groži arī satverti, tad nepaspēja uzzvelties uz drēģa [ratu rāmja] malas.
- Pēkšņi Rūķis apcirtās, uzzvēlās nartām un aizjoņoja tundrā.
Avoti: 8. sējums