Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
uzzvīļot
uzzvīļot parasti 3. pers., -o, pag. -oja; intrans.
Iesākt zvīļot. Īsu brīdi, parasti spēcīgi, zvīļot.
PiemēriKas tur uzzvīļoja?
Avoti: 8. sējums