mīnijs
mīnijs -a, v.; parasti vsk.
1.Sarkans oksīdu grupas minerāls, kas satur svinu.
PiemēriMāla trauku izklāšanai lieto svina silikātu glazūru, kas satur svina oksīdu un mīniju..
2.No šāda minerāla iegūta krāsviela.
PiemēriVecu kuģi aizved dokā, kur tam ieliek dažu jaunu tērauda plāksni, nokrāso dibenu ar mīniju..
Avoti: 5. sējums