kantilēna
kantilēna -as, s.; mūz.
1.Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums. Līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
PiemēriAr īpašu izteiksmes spēku, ekspresivitāti, teicamu kantilēnu un tembrālu krāšņumu, sulīgumu iezīmējās stīgu instrumentu grupa, sevišķi vijoles.
1.1.Melodiskums, dziedošs plūdums (skaņdarbam).
PiemēriKā liriska tautas melodija plūst «Mirdzas dziesma». ..Melodijas pievilcības spēks slēpjas tās plūstošajā kantilēna.
2.Dziedoša melodija. Skaņdarbs ar šādu melodiju.
3.Neliela liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
Avoti: 4. sējums