kantilēna
kantilēna -as, s.; mūz.
1.Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums. Līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
PiemēriAr īpašu izteiksmes spēku, ekspresivitāti, teicamu kantilēnu un tembrālu krāšņumu, sulīgumu iezīmējās stīgu instrumentu grupa, sevišķi vijoles.
- Ar īpašu izteiksmes spēku, ekspresivitāti, teicamu kantilēnu un tembrālu krāšņumu, sulīgumu iezīmējās stīgu instrumentu grupa, sevišķi vijoles.
- ..dziedones balss kantilēna atklāj visdziļākos Aīdas dvēseles pārdzīvojumus. Pašā kantilēna iemirdzas prieks, skumjas, jūsmas pilna, apgarota laime, izmisums - daudz vairāk nekā tas vien, ko skatītājs spēj acīm uztvert.
- Komponists.. [miniatūrās] pilnīgi atteicies no vijoles kantilēnas un klasiskās spēles tehnikas izmantošanas..
1.1.Melodiskums, dziedošs plūdums (skaņdarbam).
PiemēriKā liriska tautas melodija plūst «Mirdzas dziesma». ..Melodijas pievilcības spēks slēpjas tās plūstošajā kantilēna.
- Kā liriska tautas melodija plūst «Mirdzas dziesma». ..Melodijas pievilcības spēks slēpjas tās plūstošajā kantilēna.
2.Dziedoša melodija. Skaņdarbs ar šādu melodiju.
3.Neliela liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs).
Avoti: 4. sējums