kaudze
kaudze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu.
PiemēriSalmu kaudze.
- Salmu kaudze.
- Siena kaudze.
- Kartupeļu kaudze.
- Kaudzes kārts.
- Sviest lapas kaudzē.
- Novākt drupu kaudzi.
- ..siens no pļavām jau sen bija savests šķūņos vai samests kaudzēs..
- Kādreizējās būdas vietā rēgojās ogļu un pelnu kaudzes.
1.1.Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa.
PiemēriUz rakstāmgalda grāmatu un žurnālu kaudzes gaidīja lasītāju..
- Uz rakstāmgalda grāmatu un žurnālu kaudzes gaidīja lasītāju..
1.2.pārn. Liels (piemēram, mākoņu) kopums.
Piemēri..pēc pusdienas no Rīgas puses tuvojās zilgani melnu mākoņu kaudze.
- ..pēc pusdienas no Rīgas puses tuvojās zilgani melnu mākoņu kaudze.
- Pāri pilsētiņai ar tumšām lietus mākoņu kaudzēm nolaidās nakts.
2.Liels (kā) daudzums, skaits.
PiemēriMan nomirušam nenes rožu kaudzi, Es nejūtu, cik smaržu plūdums kairs.
- Man nomirušam nenes rožu kaudzi, Es nejūtu, cik smaržu plūdums kairs.
- Biruta nopūtās, iedomādamās, kādas putekļu kaudzes jau pieaugušas viņas kārtīgi koptajā dzīvoklī.
Stabili vārdu savienojumiAr kaudzi (arī (ar) kaudzēm). Sakrist (arī sagāzties) kaudzē (arī čupā). Vesela kaudze.
- Ar kaudzi (arī (ar) kaudzēm) — 1. Ļoti pilns, pārpilns, ļoti pilnīgi.2. Ļoti bagātīgs, ļoti bagātīgi.
- Sakrist (arī sagāzties) kaudzē (arī čupā) idioma — sar. Sakrist citam uz cita, arī cieši citam pie cita.
- Vesela kaudze — Ļoti daudz.
Avoti: 4. sējums