kaudze
kaudze -es, dsk. ģen. -džu, s.
1.Liela (priekšmetu, materiālu u. tml.) kopa, parasti ar noapaļotu vai smailu virsu.
PiemēriSalmu kaudze.
1.1.Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa.
PiemēriUz rakstāmgalda grāmatu un žurnālu kaudzes gaidīja lasītāju..
1.2.pārn. Liels (piemēram, mākoņu) kopums.
Piemēri..pēc pusdienas no Rīgas puses tuvojās zilgani melnu mākoņu kaudze.
2.Liels (kā) daudzums, skaits.
PiemēriMan nomirušam nenes rožu kaudzi, Es nejūtu, cik smaržu plūdums kairs.
Stabili vārdu savienojumiAr kaudzi (arī (ar) kaudzēm). Sakrist (arī sagāzties) kaudzē (arī čupā). Vesela kaudze.
Avoti: 4. sējums