Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kaucināt
kaucināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, ka kauc (1).
PiemēriKaucināt suni.
2.sar. Darbināt (ierīci, kas rada nepatīkamas, griezīgas skaņas).
PiemēriViņi dejoja, dziedāja, kaucināja patafonu, kamēr pagura.
Avoti: 4. sējums