Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kauciens
kauciens -a, v.
1.Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens. Skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa.
PiemēriVilku kaucieni.
2.Īslaicīga vienreizēja skaņa → kaukt2.
PiemēriVētras kaucieni.
3.sar. Īslaicīga vienreizēja skaņa → kaukt3.
PiemēriTad pa gaiteņa logu atskan sievietes izmisuma kaucieni: «Ak, Peksītis beigts, beigts!»
Avoti: 4. sējums