katrpus
katrpus priev. ar dat.
1.Vienā un otrā pusē. Katrā pusē.
PiemēriViņš, kā tas parasts, sēdēja vezuma priekšgalā, kājas katrpus bomja galam novietojis, un lietpratīgi vadīja zirgus.
- Viņš, kā tas parasts, sēdēja vezuma priekšgalā, kājas katrpus bomja galam novietojis, un lietpratīgi vadīja zirgus.
- Apkārtējā pasaule bija vētras savandīta, un te, šaurajā, nabadzīgajā mītnē katrpus balti nokaisušai čuguna krāsniņai divi cilvēki sajutās droši pret negaisa varu.
1.1.ar ģen.; pareti
PiemēriKajarlika ir mazs ciematiņš pašā kalna malā. Guļbaļķu mājiņas katrpus ceļa.
- Kajarlika ir mazs ciematiņš pašā kalna malā. Guļbaļķu mājiņas katrpus ceļa.
- Vēl tagad redz katrpus ezera mazu ezeriņu.
Avoti: 4. sējums