katrpus
katrpus priev. ar dat.
1.Vienā un otrā pusē. Katrā pusē.
PiemēriViņš, kā tas parasts, sēdēja vezuma priekšgalā, kājas katrpus bomja galam novietojis, un lietpratīgi vadīja zirgus.
1.1.ar ģen.; pareti
PiemēriKajarlika ir mazs ciematiņš pašā kalna malā. Guļbaļķu mājiņas katrpus ceļa.
Avoti: 4. sējums