kaucoņa
kaucoņa -as, s.; parasti vsk.
2.Ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums → kaukt2. Kaukoņa (2).
PiemēriMīnas ar griezīgu kaucoņu lidoja pāri pakalnam..
Avoti: 4. sējums
Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis