dzirkstele
dzirkstele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Degošas vai kvēlojošas vielas atsevišķa daļiņa.
PiemēriDzirksteļu kūļi.
- Dzirksteļu kūļi.
- Elektriskā dzirkstele.
- ..kad no uguns izlēca dzirkstele, - tā izskatījās liela un spoža kā vakara zvaigzne.
- ..zari aizdegās un neskaitāmas dzirksteles mirdzēdamas nolija uz visām pusēm zemē.
- Kupejā pie loga sēdēja Agnese Vīksna un, rūtij pieplakusi, neatraudamās ar acīm tvarstīja dzirksteļu spietus, kas reizēm paspruka no lokomotīves dūmeņa.
- pārn. Ēriku vispār nevar nokaitināt. Kārlēnam dažreiz tikai vārdu pasaki, jau dzirksteles šķiļ.
Stabili vārdu savienojumiDzirksteles (vien) gar acīm nošķīst.
- Dzirksteles (vien) gar acīm nošķīst idioma — Saka, ja saņem spēcīgu sitienu.
1.1.pārn. Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
PiemēriDomu dzirkstele.
- Domu dzirkstele.
- Cerību dzirkstele.
- Melngalvis pūlējās ielūkoties meitenei acīs, cerēdams ieraudzīt tajās kādu maiguma dzirksteli.
- Bet viņā kvēlo mākslinieka dzirkstele, iedzimta smalkjūtība, dailes cienīšana...
- Visspožākā talanta dzirkstele var apdzist un izplēnēt, ja to rūpīgi nekopj ar ilgu un neatlaidīgu darbu.
Avoti: 2. sējums