dzirdīt
dzirdīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Dot, arī ļaut (kādam) dzert.
PiemēriDzirdīt zirgus.
1.1.Dot dzert (alkoholiskus dzērienus).
PiemēriSausais gan nedzirdīja savus draugus ar dārgiem dzērieniem, bet cienāja tikai ar šņabi un alu.
Avoti: 2. sējums