dzirde
dzirde -es, s.; parasti vsk.
1.Spēja uztvert skaņas.
PiemēriLaba dzirde.
- Laba dzirde.
- Dzirdes analizators.
- Dzirdes orgāns.
- Dzirdes nervs.
- Dzirdes kauliņš.
- Dzirdes sajūtas.
- Dzirdes iespaidi.
- ..Krists [leitnants] apstājās un klausījās. Viņš jau bija iemācījies viss kļūt par dzirdi.
- Redze un dzirde mums [izlūkiem] saspīlēta. Baltie mums jāuztver ātrāk, nekā viņi paspēj uztvert mūs.
- Ziemeļeiropas lapsām ir neparasti laba dzirde, ar kuras palīdzību tās sameklē medījumu..
Stabili vārdu savienojumiDzirdes atmiņa.
- Dzirdes atmiņa — Spēja saglabāt atmiņā to, kas uztverts ar dzirdi.
1.1.Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas.
PiemēriMuzikālā dzirde.
- Muzikālā dzirde.
- Trenēta dzirde.
- Spēlēt pēc dzirdes.
- Pārbaudīt balsi un muzikālo dzirdi.
Stabili vārdu savienojumiAbsolūtā dzirde.
- Absolūtā dzirde — Spēja precīzi noteikt jebkura toņa augstumu pēc dzirdes, bez palīglīdzekļiem.
Avoti: 2. sējums