dzirdēt
dzirdēt dzirdu, dzirdi, dzird, pag. dzirdēju; trans.
1.Ar ausi uztvert (skaņas).
PiemēriDzirdēt dziesmu.
1.1.intrans. Būt tādam, kam piemīt spēja uztvert skaņas.
PiemēriViņš pirms dažiem gadiem bija izcietis smadzeņu iekaisumu un tagad nevarēja labi dzirdēt..
2.Uzzināt, iegūt (kādas ziņas, informāciju).
Piemēri..nogurums tomēr bija palicis. Tas vilka uz gultu, bet nu būs atkal jāparunājas, jādzird šis tas jauns, pašam jāstāsta.
2.1.pārn. Nojaust, noprast.
PiemēriBet viņu balsis šoreiz neskan parasti, vienaldzīgi, tajās dzirdams it kā žēlums..
Stabili vārdu savienojumi(Kā) dzird. Kur tas dzirdēts! Ne dzird, ne jūt. Negribēt (ne) dzirdēt.
Avoti: 2. sējums