dzirkstēt
dzirkstēt parasti 3. pers., dzirkst, pag. dzirkstēja; intrans.
1.Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Dzirkstīt (1).
PiemēriTūkstoš rasas pilieniņu Saules liesmās dzirkstēja..
1.1.pārn. Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
PiemēriElzas acis Ozols bija paradis redzēt dzirkstoša prieka apstarotas..
1.2.pārn. Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
PiemēriAsprātības dzirkst.
2.Izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
PiemēriŠampanietis glāzē dzirkst.
Avoti: 2. sējums