dzirksts
dzirksts dzirksts, dsk. ģen. dzirkšu, s.
1.Dzirkstele.
PiemēriStāvus gaisā, spēcīgi rūkdamas, šāvās ugunsgrēka liesmas, bārstīdamas apkārt apdegušus koku gabalus un kvēlošas dzirkstis.
1.1.pārn. Spilgta iezīme, izpaudums (psihiskam stāvoklim, spējām u. tml.).
PiemēriPalūkojos uz to pusi, un pēkšņi cauri augumam izjoņo sveloša pārsteiguma dzirksts.
Avoti: 2. sējums