dzirkstīt
dzirkstīt parasti 3. pers., -ī, pag. -īja; intrans.
1.Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Dzirkstēt (1).
Piemēri..saule jau dzirkstī taisni siltumnīcas durvīs.
1.1.pārn. Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
PiemēriAcīs dzirkstī prieks.
1.2.pārn. Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
PiemēriAsprātības dzirkstī.
Avoti: 2. sējums