dzirkstēt
dzirkstēt parasti 3. pers., dzirkst, pag. dzirkstēja; intrans.
1.Spoži, nevienmērīgi mirdzēt, laistīties. Dzirkstīt (1).
PiemēriTūkstoš rasas pilieniņu Saules liesmās dzirkstēja..
- Tūkstoš rasas pilieniņu Saules liesmās dzirkstēja..
- Inesei acis pat tumsā dzirkst un zalgo.
- ..viņai likās, ka zvaigznes, kas spožas un dzirkstošas dega pie rudens debess, mirkšķina viņai..
1.1.pārn. Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
PiemēriElzas acis Ozols bija paradis redzēt dzirkstoša prieka apstarotas..
- Elzas acis Ozols bija paradis redzēt dzirkstoša prieka apstarotas..
- Straujumas acīs izzuda dzirkstošā, mazliet pārgalvīgā izteiksme.
- Šajā saulainajā mūža sākuma laikā visos meistara [Rembranta] darbos dzirkst optimisms, humors..
1.2.pārn. Būt tādam, kas izpaužas viegli, raiti, spilgti (par runu, izteikumiem).
PiemēriAsprātības dzirkst.
- Asprātības dzirkst.
2.Izdalīt ogļskābes gāzi (par dažiem dzērieniem).
PiemēriŠampanietis glāzē dzirkst.
- Šampanietis glāzē dzirkst.
- Kvass ir putojošs, dzirkstošs dzēriens ar patīkamu saldskābu garšu..
Avoti: 2. sējums