Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
mice
mice -es, dsk. ģen. -ču, s.; novec.
Neliela, apaļa cepure (parasti adīta). Precētu sieviešu cepure.
PiemēriDaukim mugurā koši zils vamzis, tāda pati adīta mice.
  • Daukim mugurā koši zils vamzis, tāda pati adīta mice.
  • «Edzis nekad neaizmirst pacelt cepuri, kad saka labrītu... Un ko lai es ceļu, ja man.. jānēsā adīta mice ar bumbuli galā?»
  • Tomēr pārvestajai [līgavai] jāuzmanās, ka neuzmauc viņai kaut kādu māņu mici, un, ja tā notiek, neīstā steidzami jāsviež zemē un jāgaida, kad līgavainis pats pasteigsies pasniegt īsto.
Stabili vārdu savienojumiDabūt pa mici. Dot pa mici. Miega mice.
  • Dabūt pa mici sar.1. Dabūt pērienu, sitienus. Tikt pieveiktam, uzveiktam.2. Dabūt bargu rājienu.
  • Dot pa mici sar.1. Sist, pērt.2. Bargi rāt.
  • Miega mice sar.1. Cilvēks, kas daudz guļ. Miegamice (1).2. Pasīvs, neizdarīgs cilvēks. Cilvēks, kam nav ierosmes. Miegamice (2).
Avoti: 5. sējums