nieks
nieks -a, v.
1.Neliels priekšmets. Neliels mazvērtīgs, arī nelietderīgs priekšmets.
PiemēriViņš [dzejnieks] tikko no grāmatu iespiedēja saņēmis savu dzeju grāmatiņu. Ir bezgala patīkami turēt rokās tādu nieku, kur saplūdušas tavas domas, tavu brīvo brīžu darbs.
1.1.Samērā neliela naudas summa. Samērā neliels (kā) daudzums.
PiemēriTur [citā darbavietā] varbūt iznāktu kāds nieks vairāk..
1.2.pārn. Mazs, nevarīgs bērns. Nevarīgs dzīvnieka mazulis.
PiemēriTas nieks [zēns] viņam [milzim] bij atņēmis zelta gabalu..
2.Nenozīmīgs fakts, mazsvarīgs apstāklis.
PiemēriUztraukties par katru nieku.
2.1.Darbība, uzdevums, kas ir veicams ātri, bez grūtībām.
PiemēriIzņemt stundas laikā no tīkla divdesmit līdz divdesmit pieci kāli mazo zivtiņu Katei bija tīrais nieks, viņa to veica kā rotaļādamās..
2.2.Nelietderīga, nemērķtiecīga, arī mazsvarīga darbība.
PiemēriNodarboties ar visādiem niekiem.
2.3.ģen.: nieka, adj. nozīmē Niecīgs, nenozīmīgs.
PiemēriSamaksāt nieka kapeikas.
Stabili vārdu savienojumiNieka (arī smiekla) nauda.
3.dsk. Nepamatots, arī mazsvarīgs, nenopietns izteikums. Arī aplamība, izdomājums.
PiemēriRunāt niekus.
Stabili vārdu savienojumiKo niekus. Kult niekus (arī tukšu), biežāk kult tukšus (arī izkultus) salmus. Melst niekus.
Avoti: 5. sējums