Paplašinātā meklēšana
Meklējam nieks.
Atrasts vārdos (500):
- nieks:1
- īrnieks:1
- ādinieks:1
- bītnieks:1
- bodnieks:1
- būdnieks:1
- divnieks:1
- domnieks:1
- gādnieks:1
- jātnieks:1
- jūrnieks:1
- kājnieks:1
- kūmnieks:1
- ķīlnieks:1
- mednieks:1
- mērnieks:1
- mīlnieks:1
- mītnieks:2
- mītnieks:1
- mūrnieks:1
- namnieks:1
- nomnieks:1
- pēcnieks:1
- pētnieks:1
- podnieks:1
- ratnieks:1
- rijnieks:1
- rotnieks:1
- rūpnieks:1
- sešnieks:1
- sētnieks:1
- ābecnieks:1
- aidinieks:1
- amatnieks:1
- apavnieks:1
- arodnieks:1
- avīžnieks:1
- bērinieks:1
- bitenieks:1
- brīvnieks:1
- burinieks:1
- burtnieks:1
- celtnieks:1
- ceļinieks:1
- ciemnieks:1
- dārznieks:1
- desinieks:1
- dravnieks:1
- drēbnieks:1
- dūdinieks:1
- dzejnieks:1
- dzīvnieks:1
- gadinieks:1
- gaitnieks:1
- galdnieks:1
- īpašnieks:1
- kaitnieks:1
- kājinieks:1
- kapenieks:1
- kapinieks:1
- kārtnieks:1
- kāzinieks:1
- klātnieks:1
- klētnieks:1
- kocinieks:1
- krāpnieks:1
- kuģinieks:1
- kūjenieks:1
- kurpnieks:1
- ķildnieks:1
- liftnieks:1
- maiznieks:1
- mazinieks:1
- mežinieks:1
- miesnieks:1
- mietnieks:1
- mucinieks:1
- muitnieks:1
- muižnieks:1
- naidnieks:1
- nāvinieks:1
- ogļinieks:1
- ostinieks:1
- otrinieks:1
- pajinieks:1
- pārinieks:1
- pastnieks:1
- piecnieks:1
- pirtnieks:1
- plītnieks:1
- prāmnieks:1
- prātnieks:1
- prāvnieks:1
- pretnieks:1
- radinieks:1
- raitnieks:1
- rentnieks:1
- riepnieks:1
- saimnieks:1
- salinieks:1
- siernieks:1
- sietnieks:1
- simtnieks:2
- simtnieks:1
- akordnieks:1
- apakšnieks:1
- apgādnieks:1
- aplamnieks:1
- ārzemnieks:1
- astoņnieks:1
- astotnieks:1
- atpūtnieks:1
- babulnieks:1
- bagātnieks:1
- bagāžnieks:1
- ballinieks:1
- bandinieks:2
- bandinieks:1
- bībelnieks:1
- bruņinieks:1
- būdeļnieks:1
- bufetnieks:1
- četrinieks:1
- činavnieks:1
- daiļinieks:1
- dalībnieks:1
- darbinieks:1
- deviņnieks:1
- devītnieks:1
- dieninieks:1
- drošinieks:1
- dumpinieks:1
- dziednieks:1
- dzimtnieks:1
- ērģelnieks:1
- galminieks:1
- galvinieks:1
- gausinieks:1
- gavilnieks:1
- glumenieks:1
- graudnieks:1
- grēcinieks:1
- gruntnieks:1
- gudrinieks:1
- iemītnieks:1
- izcilnieks:1
- iztapnieks:1
- kadrinieks:1
- kaklinieks:1
- kalvinieks:1
- kamernieks:1
- kāpurnieks:1
- kārumnieks:1
- kaujinieks:1
- kiosknieks:1
- kroņinieks:1
- kūdrinieks:1
- ķekatnieks:1
- laivinieks:1
- laucinieks:1
- leidinieks:1
- lellinieks:1
- līdumnieks:1
- līdzinieks:1
- liecinieks:1
- lielinieks:1
- līnijnieks:1
- malcinieks:1
- māmuļnieks:1
- mantinieks:1
- mēbeļnieks:1
- medaļnieks:1
- medaunieks:1
- meitinieks:1
- meslinieks:1
- modeļnieks:1
- modernieks:1
- naftinieks:1
- namelnieks:1
- nameļnieks:1
- naudinieks:1
- nebēdnieks:1
- nedēļnieks:1
- nevaļnieks:1
- nevīžnieks:1
- nomaļnieks:1
- novadnieks:1
- nozīmnieks:1
- nožēlnieks:1
- padomnieks:1
- pakulnieks:1
- parādnieks:1
- pātarnieks:1
- pauninieks:1
- pavēlnieks:1
- pelavnieks:1
- peršinieks:1
- pigornieks:1
- plostnieks:1
- polārnieks:1
- posminieks:1
- precinieks:1
- prečinieks:1
- pretinieks:1
- pušelnieks:1
- rajonnieks:1
- rakstnieks:1
- raķetnieks:1
- rieženieks:1
- rīkstnieks:1
- robežnieks:1
- rotaļnieks:1
- runātnieks:1
- sādžinieks:1
- sagādnieks:1
- sakarnieks:1
- sātībnieks:1
- savādnieks:1
- sedlinieks:1
- seglinieks:1
- sēklinieks:1
- sieninieks:1
- sievinieks:1
- skārdnieks:1
- apgaitnieks:1
- aptieķnieks:1
- ārrindnieks:1
- ārštatnieks:1
- bezzemnieks:1
- bundzinieks:1
- ciematnieks:1
- cietumnieks:1
- citzemnieks:1
- desantnieks:1
- desmitnieks:1
- desmitnieks:2
- diedelnieks:1
- divcīņnieks:1
- drosminieks:1
- dubultnieks:1
- frontinieks:1
- garīdznieks:1
- grāmatnieks:1
- ienaidnieks:1
- ierindnieks:1
- jūrmalnieks:1
- kambīznieks:1
- karodznieks:1
- kārtībnieks:1
- klaušinieks:1
- koktēlnieks:1
- kolhoznieks:1
- konvojnieks:1
- kopnomnieks:1
- kopzemnieks:1
- krastinieks:1
- krēslinieks:1
- krodzinieks:1
- lancetnieks:1
- laulībnieks:1
- lielībnieks:1
- maišelnieks:1
- mākslinieks:1
- mazmājnieks:1
- mazzemnieks:1
- mežrūpnieks:1
- miestinieks:1
- mūspusnieks:1
- nedarbnieks:1
- negantnieks:1
- negausnieks:1
- neklātnieks:1
- nelaimnieks:1
- nemiernieks:1
- nespējnieks:1
- novirznieks:1
- ostmalnieks:1
- otrgadnieks:1
- pagrīdnieks:1
- pajūdznieks:1
- palaidnieks:1
- palkavnieks:1
- panāksnieks:1
- pārmijnieks:1
- partijnieks:1
- pastalnieks:1
- pašmājnieks:1
- pašnāvnieks:1
- patruļnieks:1
- patvaļnieks:1
- patvarnieks:1
- pieguļnieks:1
- pilsētnieks:1
- plātībnieks:1
- plikatnieks:1
- priekšnieks:1
- razbainieks:1
- rekordnieks:1
- savrupnieks:1
- savvaļnieks:1
- sazvērnieks:1
- septiņnieks:1
- sīkrūpnieks:1
- sīkzemnieks:1
- skārninieks:1
- apakšīrnieks:1
- apgaismnieks:1
- aprakstnieks:1
- ārnovadnieks:1
- ārvalstnieks:1
- atslēdznieks:1
- atturībnieks:1
- bezdarbnieks:1
- brīvmūrnieks:1
- brīvzemnieks:1
- būvamatnieks:1
- būvgaldnieks:1
- četrcīņnieks:1
- deputātnieks:1
- dienestnieks:1
- divmastnieks:1
- dziesminieks:1
- dzirnavnieks:1
- ezermalnieks:1
- jautrībnieks:1
- jūrskolnieks:1
- kalnrūpnieks:1
- karātavnieks:1
- katordznieks:1
- kopīpašnieks:1
- kopsaimnieks:1
- kristībnieks:1
- krustabnieks:1
- līdznomnieks:1
- lielrūpnieks:1
- mājamatnieks:1
- mājdzīvnieks:1
- mājīpašnieks:1
- makšķernieks:1
- malumednieks:1
- mazsaimnieks:1
- mežradznieks:1
- namīpašnieks:1
- namsaimnieks:1
- noziedznieks:1
- otrklasnieks:1
- otrkursnieks:1
- otrziemnieks:1
- padsmitnieks:1
- pārdrošnieks:1
- pārgalvnieks:1
- pārvaldnieks:1
- pašdarbnieks:1
- patvaldnieks:1
- pavalstnieks:1
- pieccīņnieks:1
- pilngadnieks:1
- pilnvarnieks:1
- pirmgadnieks:1
- pusamatnieks:1
- pusmuižnieks:1
- puspārinieks:1
- raudzībnieks:1
- sierrūpnieks:1
- sīkamatnieks:1
- sīkīpašnieks:1
- sīksaimnieks:1
- siltzemnieks:1
- simtgadnieks:1
- aculiecinieks:1
- apakšnomnieks:1
- arodskolnieks:1
- ārpagastnieks:1
- bezbiļetnieks:1
- bezvalstnieks:1
- būvstrādnieks:1
- dabzinātnieks:1
- daiļamatnieks:1
- daiļdārznieks:1
- daudzcīņnieks:1
- dievgaldnieks:1
- dievvārdnieks:1
- dzelzceļnieks:1
- dzimtnomnieks:1
- dzimtzemnieks:1
- gargabalnieks:1
- jaunsaimnieks:1
- kāpurķēdnieks:1
- kokstrādnieks:1
- krastmalnieks:1
- lauksaimnieks:1
- līdzgaitnieks:1
- līdzīpašnieks:1
- lielsaimnieks:1
- ložmetējnieks:1
- maluzvejnieks:1
- mazgruntnieks:1
- melnsimtnieks:1
- mežstrādnieks:1
- mežzinātnieks:1
- mīnmetējnieks:1
- novadpētnieks:1
- oststrādnieks:1
- pārgudrinieks:1
- pārnovadnieks:1
- pasažiernieks:1
- pašlabumnieks:1
- patvarībnieks:1
- pēcstundnieks:1
- piensaimnieks:1
- piparbodnieks:1
- pirmklasnieks:1
- pirmkursnieks:1
- pirmrindnieks:1
- pirmskolnieks:1
- pirmziemnieks:1
- polārpētnieks:1
- pusgraudnieks:1
- reālskolnieks:1
- sīkgruntnieks:1
- apakšvirsnieks:1
- asinsradinieks:1
- bezpajumtnieks:1
- brīvbandinieks:1
- cittautībnieks:1
- cukurslimnieks:1
- desmitcīņnieks:1
- dežūrvirsnieks:1
- diloņslimnieks:1
- dzimtmuižnieks:1
- dzimtsnomnieks:1
- dzimtszemnieks:1
- jaunbagātnieks:1
- jaunstrāvnieks:1
- kinodarbinieks:1
- kinozinātnieks:1
- laukstrādnieks:1
- līdzdalībnieks:1
- līdzgalvinieks:1
- līdziemītnieks:1
- līdzmantinieks:1
- līdzparādnieks:1
- līdzstrādnieks:1
- lielgabalnieks:1
- lielgruntnieks:1
- mazpilsētnieks:1
- melnstrādnieks:1
- mierstarpnieks:1
- modeļgaldnieks:1
- motorburinieks:1
- naktsdzīvnieks:1
- neizdarībnieks:1
- pamatskolnieks:1
- pilsētbūvnieks:1
- pirmmantinieks:1
- pretestībnieks:1
- purvzinātnieks:1
- racējdzīvnieks:1
- sirdsslimnieks:1
- akordstrādnieks:1
- bezpavalstnieks:1
- brīvmākslinieks:1
- dabaszinātnieks:1
- kinomākslinieks:1
- kinovēsturnieks:1
- komercskolnieks:1
- leijerkastnieks:1
- mašīnstrādnieks:1
- padsmitgadnieks:1
- palīgstrādnieks:1
- pamatstrādnieks:1
- piecdesmitnieks:1
- pilsētceltnieks:1
- plēsējdzīvnieks:1
- politdarbinieks:1
- privātīpašnieks:1
- privātskolnieks:1
- pusmājamatnieks:1
- radiodarbinieks:1
- remontdzīvnieks:1
- dubultbandinieks:1
- granātmetējnieks:1
- kantordarbinieks:1
- malumakšķernieks:1
- metālmākslinieks:1
- pagaidstrādnieks:1
- patentzinātnieks:1
- priekšstrādnieks:1
- remontstrādnieks:1
- skaņumākslinieks:1
- daudzskaitlinieks:1
- kultūrvēsturnieks:1
- mašīnatslēdznieks:1
- politkatordznieks:1
- pirmsiesaukumnieks:1
- remontatslēdznieks:1
- literatūrzinātnieks:1
- municipālpadomnieks:1
- literatūrvēsturnieks:1
- atskaņotājmākslinieks:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1631):
- amfībija Abinieks.
- abolicionists Abolicionisma dalībnieks, piekritējs.
- gazele Āfrikas un Āzijas antilopju grupas zīdītājdzīvnieks ar vieglu, graciozu gaitu un garām kājām.
- nešpetnis Agresīvs, nikns dzīvnieks.
- badmira Aiz barības trūkuma panīcis, novārdzis cilvēks, arī dzīvnieks.
- akcionārs Akciju īpašnieks.
- ogļracis Akmeņogļu šahtas, karjera strādnieks.
- akordnieks Akordstrādnieks.
- komediants Aktieris, cirka mākslinieks (līdz 18. gadsimtam). Lomu tēlotājs balagānu uzvedumos.
- statists Aktieris, kas tēlo lomas bez teksta. Masu skatu dalībnieks izrādē, kinofilmā.
- revolucionārs Aktīvs revolucionārās kustības dalībnieks, revolūcijas darbinieks.
- ierēdnis Algots (valsts, pašvaldības, privātkapitālistiskas) iestādes administratīvs darbinieks, kas veic garīgu vai tehnisku darbu.
- kalps Algots laukstrādnieks
- būvgaldnieks Amatnieks - būvgaldniecības speciālists.
- galdnieks Amatnieks, kas apstrādā koksni un izgatavo priekšmetus no tās.
- kaparkalējs Amatnieks, kas apstrādā varu.
- namdaris Amatnieks, kas gatavo celtņu koka daļas, cel koka celtnes.
- kurpnieks Amatnieks, kas gatavo vai labo apavus.
- pulksteņmeistars Amatnieks, kas gatavo vai labo pulksteņus.
- zārcinieks Amatnieks, kas gatavo zārkus.
- Kuģa namdaris Amatnieks, kas gatavo, labo kuģa koka daļas.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo (podiņu) krāsnis, plītis, kamīnus.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- ratnieks Amatnieks, kas izgatavo koka daļas ratiem, kamanām, lauksaimniecības rīkiem u. tml. un samontē tos.
- mucinieks Amatnieks, kas izgatavo mucas, arī citus koka traukus.
- sietnieks Amatnieks, kas izgatavo sietus (1).
- skārdnieks Amatnieks, kas izgatavo skārda izstrādājumus, ierīko skārda jumta segumu un ūdens novadīšanas ierīces.
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
- riepnieks Amatnieks, kas izgatavoja virves.
- ādminis Amatnieks, kas izstrādā ādas.
- jumiķis Amatnieks, kas jumj jumtus.
- pulksteņlabotājs Amatnieks, kas labo pulksteņus.
- gravieris Amatnieks, kas nodarbojas ar gravēšanu.
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu. Maiznīcas īpašnieks. Arī maizes tirgotājs.
- mūrnieks Amatnieks, kas nodarbojas ar mūrēšanu.
- piegriezējs Amatnieks, kas piegriez [2] (1).
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- bītnieks Amatnieks, kas slepeni strādāja ārpus cunftes un ar lētāku darbu konkurēja cunftu amatniekus.
- būvamatnieks Amatnieks, kas strādā celtniecībā.
- drēbnieks Amatnieks, kas šuj virsdrēbes.
- skursteņslaucītājs Amatnieks, kas tīra skursteņus, krāsnis, arī pārzina to stāvokli.
- stiklinieks Amatnieks, kas veic (kā) stiklošanu.
- daiļkrāsotājs Amatnieks, kas veic dekoratīvus krāsošanas darbus (piemēram, zīmē izkārtnes, dažādus uzrakstus, veic iekštelpu apdari).
- varkalis Amatnieks, strādnieks, kas izgatavo vai labo vara priekšmetus, galvenokārt traukus, kaļot varu.
- kambarjunkurs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam, kas nav sasniedzis 36 gadu vecumu. Persona, kam ir šāds tituls.
- kambarkungs Amatpersona feodālā valdnieka galmā. Aristokrātijas tituls, ko feodālais valdnieks piešķir dižciltīgajam. Persona, kam ir šāds tituls.
- haidamaks Antifeodālas kustības dalībnieks Ukrainas daļā, kas atradās Polijas varā (18. gadsimtā).
- pusdievs Antīkajā pasaulē - valdnieks, dižciltīgais, kura ciltstēvi - pēc teikām, leģendām - bijuši dievi.
- unteroficieris Apakšvirsnieks.
- nēģis Apaļmutu klases dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu.
- satraps Apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras).
- Maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
- Maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
- Maizes tēvs Apgādnieks.
- Maizes tēvs Apgādnieks. Arī darba devējs.
- aplamis Aplamnieks.
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- savvaļa Apstākļi, apstākļa kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēk uzraudzībai, vadībai.
- asistents Aptiekas darbinieks, kas pēc receptes pagatavo zāles.
- receptārs Aptiekas darbinieks, kas pieņem receptes, pārbauda tās un izsniedz zāles.
- aptiekārs Aptiekas pārzinis vai īpašnieks. Aptiekas darbinieks.
- sliņķis Aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem.
- karabinieris Ar karabīni bruņots strēlnieks. Izlases strēlnieks.
- izdzīt Ar kauju panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu). Padzīt.
- kompradors Ar kolonizatoriem cieši saistīts iezemiešu tirgotājs, starpnieks starp ārzemju kapitālu un vietējo tirgu (ekonomiski atpalikušajās, arī atkarīgajās zemēs).
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs. Ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- pielabināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paklausa, nepretojas, arī kļūst pieļāvīgs, draudzīgs.
- iedīdīt Ar neatlaidību, stingrību panākt, ka (dzīvnieks) veic noteiktas darbības, kustības. Iedresēt.
- pārsteigt Ar pēkšņu uzbrukumu iesākt cīņu (ar pretinieku, kas nav sagatavojies aizstāvēties). Panākt, būt par cēloni, ka (pretinieks) pēkšņi nonāk nevēlamā situācijā, stāvoklī.
- vilināt Ar savu izturēšanos censties panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kurp dodas (par dzīvniekiem).
- padarīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka cilvēks vai dzīvnieks iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- mānīt Ar viltu panākt, ka (dzīvnieks) klausa, izturas kādā veidā. Arī vilināt.
- arhivārs Arhīva darbinieks, kas pārzina un kārto arhīva materiālus.
- Valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs). Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- Diplomātiskais kurjers Ārlietu resora darbinieks, kas pārvadā diplomātisko pastu.
- arodnieks Arodbiedrības biedrs, arodkustības dalībnieks.
- ārvalstnieks Ārpagastnieks.
- ārštatnieks Ārštata darbinieks.
- ārvalstnieks Ārvalsts pilsonis, ārvalsts pavalstnieks.
- tritons Astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti.
- salamandra Astainais abinieks, kam ir raksturīga samērā liela galva un piecpirkstu ekstremitātes.
- stūrzobis Astaino abinieku kārtas 9 centimetrus garš oldējējs dzīvnieks (Āzijā).
- astotnieks Astoņnieks.
- dižvīrs Atbildīga amatpersona, bagātnieks (feodālismā, kapitālismā).
- govs Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, kuru audzē piena, gaļas, ādas un citu izejvielu ieguvei.
- aita Atgremotājs lauksaimniecības dzīvnieks, no kura iegūst gaļu, vilnu, kažokādas.
- eksemplārs Atsevišķs augs vai dzīvnieks no līdzīgu augu vai dzīvnieku grupas.
- mašīnatslēdznieks Atslēdznieks, kas remontē mašīnas.
- remontatslēdznieks Atslēdznieks, kas veic remontdarbus.
- ubikvists Augs vai dzīvnieks, kas var eksistēt ļoti dažādos ekoloģiskos apstākļos.
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- kserofīts Augs, dzīvnieks, kas ir pielāgojies dzīvei sausā vidē.
- Valsts sekretārs Augsta valsts amatpersona, piemēram, ministra vietnieks, nozares patstāvīgs vadītājs (vairākās Rietumeiropas valstīs).
- ģenerālkonsuls Augstākā konsulārā dienesta pakāpe. Attiecīgais konsulārais darbinieks.
- bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
- lielmestrs Augstākais mūku ordeņa priekšnieks.
- autoinspektors Autoinspekcijas darbinieks, kas kontrolē autotransporta stāvokli un kustību.
- galva Autoritatīva, vadoša persona. Priekšnieks, vadītājs (kādā cilvēku grupā).
- babulis Babulnieks.
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
- nabobs Bagātnieks ar izšķērdīgu, krāšņu dzīves veidu.
- bagāts Bagātnieks.
- baletdejotājs Baleta mākslinieks.
- dejotājs Baleta mākslinieks. Dalībnieks deju kolektīvā.
- ballinieks Balles [1] dalībnieks.
- barons Baltijas vācu muižnieks.
- bandīts Bandas [1] dalībnieks.
- gangsteris Bandīts, bandas dalībnieks (parasti anglosakšu zemēs).
- baņķieris Bankas īpašnieks, akcionārs (kapitālistiskajās valstīs).
- bārmenis Bāra īpašnieks vai pārvaldnieks, arī bāra kalpotājs (ārzemēs).
- ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd. Barība (dzīvniekiem).
- kantors Baznīcas kora diriģents un ērģelnieks (protestantu baznīcā).
- kapenieks Bērinieks.
- kapinieks Bērinieks.
- pirmgadnieks Bērns vai dzīvnieks viena gada vecumā.
- knislis Bērns vai neliela auguma cilvēks, retāk dzīvnieks.
- varde Bezastains abinieks ar garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām un gludu ādu.
- Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
- Jūras vilks Bezbailīgs, pieredzējis jūrnieks.
- Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
- Inteliģentais bezdarbnieks Bezdarbnieks ar vidējo vai augstāko izglītību.
- murgi Bezsamaņas stāvoklis, kad slimnieks ir nemierīgs un murgo.
- vaļinieks Bezzemnieks, kas par mītni pie saimnieka atlīdzināja ar savu darbu.
- bibliotekārs Bibliotēkas darbinieks, kas pārzina grāmatu krājumu un izsniedz grāmatas lasīšanai.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- nobīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, gar (ko).
- iebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) ieiet (kur iekšā).
- pabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- piebīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- maita Bojā gājis dzīvnieks.
- muskusbriedis Briežu dzimtas bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu.
- dambriedis Briežu dzimtas dzīvnieks ar lāpstveida paplašinājumu ragu augšdaļā.
- stirna Briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu.
- kavalieris Bruņinieks, dižciltīgais.
- paladīns Bruņinieks, kas piederēja pie valdnieka svītas. Valdnieka uzticības persona, padomdevējs.
- kavaljero Bruņinieks, muižnieks (Spānijā).
- komturs Bruņinieku ordeņa pils, arī tās garnizona un komturijas priekšnieks.
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko).
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) atstāj (kādu vietu).
- padzīt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- triekt Bruņotā cīņā panākt, ka (pretinieks) virzās, pārvietojas noteiktā virzienā, parasti ātri.
- pārraut Bruņotā cīņā panākt, ka pretinieks kādā (aizstāvēšanās joslas) vietā zaudē pretošanās spējas.
- insurgents Bruņotas sacelšanās dalībnieks, dumpinieks.
- būdeļnieks Būdnieks.
- motorburinieks Burinieks, kura palīgdzinējs ir motors.
- zēģelnieks Burinieks.
- padarīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) iegūst (kādu īpašību), nonāk (kādā stāvoklī).
- nogalināt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt.
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nogāžas (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nosist Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (par ko tādu, kas rada sitienu, triecienu).
- nobendēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību (piemēram, par nelabvēlīgiem apstākļiem).
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- āpsis Caunu dzimtas dzīvnieks ar garu purnu, pagaru, rupju apmatojumu.
- būvstrādnieks Celtniecībā nodarbināts strādnieks. Celtnieks.
- ceļavīrs Ceļinieks.
- Ceļa vīrs Ceļinieks.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā).
- akmeņkalis Ceļu būves strādnieks. Cilvēks, kas nodarbināts celtniecībā un citos ar akmeņu apstrādāšanu saistītos darbos.
- vilināt Censties panākt (piemēram, saucot, arī rādot, noliekot ko ēdamu, atdarinot dzīvnieku radītās skaņas), ka (dzīvnieks) kurp dodas, kur uzturas, tiek nomedīts u. tml.
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) neliels dzīvnieks vai putns.
- siet Cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli. Šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- virsaitis Cilts vadonis. Novada valdnieks. Arī kādas cilvēku grupas vadonis.
- upuris Cilvēks (arī dzīvnieks), kas ir gājis bojā, arī cietis karā, stihiskā nelaimē, nelaimes gadījumā u. tml.
- šuvējs Cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojās ar apģērba šūšanu.
- maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
- demagogs Cilvēks (parasti politisks darbinieks kapitālistiskajās valstīs), kas cenšas iegūt popularitāti masās ar pieglaimošanos, melīgiem solījumiem, faktu sagrozīšanu u. tml.
- marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem. Arī iztapīgs cilvēks.
- Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
- Darba devējs Cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
- nogalināt Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam (kāds, kas) ir izbeidzis bioloģisko eksistenci.
- bezzobis Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam nav zobu. Cilvēks (retāk dzīvnieks), kam trūkst lielākās daļas zobu.
- atlēts Cilvēks ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku. Stiprinieks.
- Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja).
- Fiziskā persona Cilvēks kā tiesību subjekts (kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja).
- rudacis Cilvēks vai dzīvnieks ar rudām acīm.
- zaļacis Cilvēks vai dzīvnieks ar zaļām acīm.
- ieklīdenis Cilvēks vai dzīvnieks, kas ieklīdis no citurienes.
- nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
- uzmāka Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas.
- uzmākoņa Cilvēks vai dzīvnieks, kas uzmācas. Uzmāka.
- nēsātājs Cilvēks vai dzīvnieks, kura organismā ir baciļi, vīrusi, vienšūņi u. tml. slimības ierosinātāji un kurš pats ar šo slimību neslimo, bet var kļūt par infekcijas vai invāzijas avotu.
- vienacis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
- dzērējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas (pašlaik) dzer.
- slīcējs Cilvēks, arī dzīvnieks, kas slīkst (1).
- apakšīrnieks Cilvēks, kam dzīvokļa (telpu) īrnieks vai īpašnieks izīrējis dzīvokļa (telpu) daļu.
- naudinieks Cilvēks, kam ir daudz naudas. Bagātnieks.
- kungs Cilvēks, kam ir vara (pār ko), noteicējs, pavēlnieks. Cilvēks, kam ir tiesības vai iespēja noteikt (ko).
- aizņēmējs Cilvēks, kas aizņemas. Parādnieks.
- apgādātājs Cilvēks, kas apgādā (2) kādu. Apgādnieks (1).
- mašīnists Cilvēks, kas apkalpo mašīnas. Mašīnstrādnieks.
- kompanjons Cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos). Kompānijas (1) dalībnieks.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību. Kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā. Vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- kokkāpējs Cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks).
- politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā. Politisks darbinieks.
- balamute Cilvēks, kas daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi runā. Pļāpa, lielībnieks.
- dresētājs Cilvēks, kas dresē (dzīvniekus). Cirka mākslinieks, kas uzstājas ar dresētiem dzīvniekiem.
- krastmalnieks Cilvēks, kas dzīvo krastā. Krastinieks.
- tuvēnietis Cilvēks, kas dzīvo samērā tuvā vietā; cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no samērā tuvas vietas. Tuvumnieks.
- tālinieks Cilvēks, kas dzīvo tālā vietā. Cilvēks, kas ierodas, ir ieradies no tālas vietas. Tālumnieks.
- gādnieks Cilvēks, kas gādā, rūpējas (par kādu). Apgādnieks.
- Karātavu putns Cilvēks, kas ir nelabojams noziedznieks, likuma pārkāpējs.
- zaļumnieks Cilvēks, kas izbraucis atpūsties brīvā dabā, zaļumos (4). Arī vasarnieks (1).
- ārzemnieks Cilvēks, kas nav tās valsts pavalstnieks vai pilsonis, kuras teritorijā viņš atrodas. Cilvēks, kas dzīvo citā valstī.
- nedzērājs Cilvēks, kas neatzīst alkoholisku dzērienu lietošanu un nelieto tos. Atturībnieks.
- blēdis Cilvēks, kas negodīgi, ar meliem vai viltu, cenšas gūt sev labumu. Krāpnieks.
- mags Cilvēks, kas nodarbojas ar maģiju. Burvis. Zintnieks.
- Malu mednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām. Malumednieks.
- Malu mednieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgām medībām. Malumednieks.
- Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
- Malu makšķernieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu makšķerēšanu. Malumakšķernieks.
- Malu zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju. Maluzvejnieks.
- Malu zvejnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar nelikumīgu zveju. Maluzvejnieks.
- spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2). Izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
- zeltracis Cilvēks, kas nodarbojas ar zelta meklēšanu un ieguvi. Arī zeltraktuves strādnieks.
- kaujinieks Cilvēks, kas piedalās kaujā vai dodas uz kauju. Bruņotas cīņas dalībnieks.
- rotaļnieks Cilvēks, kas piedalās rotaļā. Rotaļas dalībnieks.
- babulnieks Cilvēks, kas pieder pie zemākā bezzemnieku slāņa (feodālismā, kapitālisma sākuma posmā, parasti Austrumlatvijā). Trūcīgs bezzemnieks (kapitālismā).
- apgādnieks Cilvēks, kas piegādā, sagādā ko vajadzīgu, - piegādātājs. Sagādnieks.
- protokolists Cilvēks, kas raksta protokolu (1). Darbinieks, kura pamatuzdevums ir rakstīt protokolus (1).
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību. Kūdītājs. Arī dumpinieks.
- sacensonis Cilvēks, kas sacenšas. Arī sacensību dalībnieks.
- literāts Cilvēks, kas sacer daiļdarbus. Rakstnieks. Arī publicists.
- transportdarbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē. Transporta darbinieks.
- Transporta darbinieks Cilvēks, kas strādā kādā transporta nozarē. Transportdarbinieks.
- pātarnieks Cilvēks, kas vada reliģisku ceremoniju, bet nav garīdznieks.
- gudrelis Cilvēks, kas veikli orientējas dažādos apstākļos, cilvēks, kas prot izmantot apstākļus savā labā. Gudrinieks.
- ačgārnis Cilvēks, kas visu dara ačgārni. Aplamnieks.
- šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību. Arī blēdis, krāpnieks.
- pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma. Dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
- medijs Cilvēku un garu starpnieks spiritistu seansos.
- gorilla Cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks (Āfrikā).
- prestidižitators Cirka (estrādes) mākslinieks, kas demonstrē trikus, izmantojot pirkstu un plaukstu veiklību.
- akrobāts Cirka mākslinieks vai sportists, kas nodarbojas ar akrobātiku.
- zobenrijējs Cirka mākslinieks, kas demonstrē zobena asmens ievadīšanu dziļi mutē, barības vadā.
- Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
- Stieples (arī virves) dejotājs Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā izstieptas stieples (virves).
- Virves (arī stieples) dejotājs (arī staigātājs) Cirka mākslinieks, kas izpilda vingrojumus uz gaisā nostieptas virves (stieples).
- klauns Cirka mākslinieks, kas tēlo komiskas lomas.
- ekvilibrists Cirka mākslinieks, kas uzstājas ekvilibristikas žanrā.
- žonglieris Cirka mākslinieks, kas uzstājas žonglēšanā.
- ekscentriķis Cirka vai estrādes mākslinieks, kas savos priekšnesumos izmanto pārsteiguma efektus.
- iluzionists Cirka, estrādes mākslinieks, kas demonstrē šķietamus brīnumus.
- svešzemnieks Citas zemes, citas valsts iedzīvotājs. Arī ārzemnieks.
- ekspluatācija Citu cilvēku darba (visbiežāk virsdarba) piesavināšanās, ko izdara ražošanas līdzekļu privātīpašnieks.
- Trešā persona Civilprocesa dalībnieks, kas piedalās civillietā starp prasītāju un atbildētāju, lai aizstāvētu savas patstāvīgās prasības.
- uzdevums Civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus).
- darbarūķis Čakls, strādīgs cilvēks. Krietns, centīgs strādnieks.
- dabzinātnieks Dabaszinātnieks.
- naturālists Dabaszinātnieks.
- Literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks.
- konferansjē Dalībnieks (estrādes uzvedumā, koncertā u. tml.), kas vada programmu, arī sniedz patstāvīgus priekšnesumus.
- kompanjons Dalībnieks (kapitālistiskā uzņēmumā).
- dziedonis Dalībnieks (korī, vokālā ansamblī).
- dziedātājs Dalībnieks (korī, vokālajā ansamblī). Cilvēks, kas nodarbojas ar vokālo mākslu.
- loceklis Dalībnieks (piemēram, organizācija, pilsēta), kas ietilpst plašākā apvienībā.
- maratonists Dalībnieks sacensībās, kas ilgāku laiku seko cita citai.
- haidamaks Dalībnieks ukraiņu buržuāzisko nacionālistu organizētajā kontrrevolucionāru karaspēkā (no 1918. līdz 1920. gadam).
- loceklis Dalībnieks, piederīgais (piemēram, grupā, kolektīvā).
- pamatdarbavieta Darbavieta, kurā (kāds) ir pastāvīgs darbinieks.
- darbonis Darbinieks (2).
- Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, uzvedumā.
- Skaņu operators Darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā.
- kartotekārs Darbinieks (piemēram, bibliotēkā), kas pārzina un kārto kartotēku.
- suflieris Darbinieks (piemēram, teātrī), kura uzdevums ir suflēt.
- ģērbējs Darbinieks (piemēram, teātros, kinostudijās, televīzijas studijās), kurš sakārto kostīmus un palīdz aktieriem apģērbties.
- butafors Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš izgatavo butaforijas. Darbinieks (teātrī, kinostudijā u. tml.), kurš pārzina butaforijas.
- korektors Darbinieks (tipogrāfijā, izdevniecībā), kas salīdzina tipogrāfiska salikuma novilkumu ar manuskriptu un labo salikuma kļūdas.
- uzraugs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura pienākums ir uzraudzīt (kādu, ko). Cilvēks, kuram uzdots pienākums uzraudzīt, kurš apņēmies uzraudzīt (kādu, ko).
- sargs Darbinieks (uzņēmumā, iestādē u. tml.), kura uzdevums ir sargāt.
- līdzstrādnieks Darbinieks kādā (piemēram, zinātniskā) iestādē, izdevniecībā.
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam).
- funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
- pārlūks Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko kādu noteikumu izpildi. Pārraugs.
- inspektors Darbinieks, amatpersona, kas uzrauga, pārlūko, kontrolē kādu noteikumu izpildi.
- kungs Darbinieks, ierēdnis (kādā iestādē).
- brošētājs Darbinieks, kas brošē.
- pasportists Darbinieks, kas kārto pasu jautājumus, iedzīvotāju izrakstīšanas un pierakstīšanos dzīvesvietā.
- kartonētājs Darbinieks, kas kartonē.
- marķieris Darbinieks, kas marķē pasta sūtījumus.
- apgaismotājs Darbinieks, kas pārzina teātra, televīzijas u. tml. izrāžu, arī filmu uzņemšanas vietu apgaismošanu. Darbinieks, kas apgaismo šīs vietas.
- sekretārs Darbinieks, kas pārzina un kārto (iestādes, organizācijas, atsevišķas personas) dokumentus, dienesta korespondenci.
- rekvizitors Darbinieks, kas pārzina, arī sagādā, izgatavo rekvizītus (1).
- lietvedis Darbinieks, kas sagatavo un kārto (piemēram, iestādes, uzņēmuma, organizācijas) dokumentus, arī saraksti.
- birokrāts Darbinieks, kas savus pienākumus veic formāli, ar šauru izpratni, neiedziļinoties būtībā.
- marķieris Darbinieks, kas uzliek marku [1] (2).
- pārzinis Darbinieks, kas uzrauga, vada (iestādi, ražošanas iecirkni, darbu u. tml.).
- reģistrators Darbinieks, kas veic (kā) reģistrāciju.
- uzskaitvedis Darbinieks, kas veic (piemēram, uzņēmumā) darba un darbalaika uzskaiti.
- laborants Darbinieks, kas veic analīzes, tehniskus pētnieciskā darba posmus laboratorijā.
- laborants Darbinieks, kas veic dažādus tehniskus darbus zinātniskā vai mācību iestādē.
- tabeļvedis Darbinieks, kas veic tabeļuzskaiti.
- pārdevējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkalpot pircējus, pārdodot tiem preces (piemēram, veikalā).
- apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt.
- kadri Darbinieks.
- pamatdarbs Darbs, kuru (kāds) veic, būdams (attiecīgās iestādes, uzņēmuma) pastāvīgs darbinieks.
- virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā).
- sabarot Daudz barojot, panākt, ka (dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā). Šāda valdnieka tituls.
- jātnieciņš Dem. --> jātnieks.
- nieciņš Dem. --> nieks.
- demonstrants Demonstrācijas (1) dalībnieks.
- devītnieks Deviņnieks.
- dežūrvirsnieks Dežurējošais virsnieks.
- diabētiķis Diabēta slimnieks. Cukurslimnieks.
- žandarms Dienesta pakāpe žandarmērijā. Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī žandarmērijas darbinieks.
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
- dievturis Dievturības piekritējs, šīs kustības dalībnieks.
- atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
- komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas.
- vicedirektors Direktora vietnieks.
- briga Divmastu burinieks ar taisnajām burām abos mastos.
- augstmanis Dižciltīgais. Bagātnieks. Arī augsts ierēdnis.
- tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks (parasti govs) bez ragiem.
- taurs Dobradžu dzimtas izmirušas sugas dzīvnieks (mājas govs priekštecis).
- sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras. Sadzirdīt.
- liecība Dokuments ar informāciju, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- parādzīme Dokuments, kurā parādnieks apliecina savu saistību ar aizdevēju, kreditoru.
- sabarot Dot (cilvēkam, retāk dzīvniekam) daudz apēst (ko). Dodot daudz ēst (ko), panākt, ka (cilvēks, retāk dzīvnieks) pilnīgi paēd (to).
- draiskulis Draiskulīgs cilvēks (arī dzīvnieks).
- diakons Draudzes darbinieks, kas gādā par nespēcīgu, vientuļu, slimu cilvēku aprūpēšanu.
- prezbiteris Draudzes vecākais, priekšnieks.
- skroderis Drēbnieks.
- drošinieks Drosmīgs cilvēks. Drosminieks.
- ūdensžurka Drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos.
- duelants Dueļa dalībnieks.
- dumpinieks Dumpja [1] dalībnieks, nemiernieks. Cilvēks, kas pauž neapmierinātību (ar ko), vēršas pret ko, aicina uz dumpi [1].
- akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs).
- verlibrists Dzejnieks, kas raksta verlibrā.
- dziesminieks Dzejnieks.
- apgaitnieks Dzelzceļa līnijas, arī citu satiksmes ceļu darbinieks, kas pārzina noteiktu ceļa posmu - apgaitu.
- pārmijnieks Dzelzceļa transporta darbinieks, kas apkalpo un uzrauga pārmijas, regulē kustību pa tām.
- dzelzceļnieks Dzelzceļa transporta darbinieks.
- nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost (sānis, atpakaļ). _imperf._ Dzīt nost (sānis, atpakaļ).
- atdzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. _imperf._ Dzīt šurp. Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iedzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- padzīt Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Dzenot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
- Riņķa dziesma Dziesma, ko (svinībās) iesāk pēc kārtas katrs dalībnieks un kam pievienojas pārējie.
- burtnieks Dziesminieks.
- dzimtsnomnieks Dzimtnomnieks.
- dzimtszemnieks Dzimtzemnieks.
- melderis Dzirnavnieks.
- sudmalnieks Dzirnavnieks.
- dzirnavnieks Dzirnavu īpašnieks.
- dzīvība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radība Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- radījums Dzīva būtne (cilvēks vai dzīvnieks).
- kāpurs Dzīvnieks (kukainis, abinieks, zivs) attīstības stadijā, kurā tas dzīvo patstāvīgi ārpus mātes organisma, bet no pieauguša indivīda atšķiras anatomiski un pēc izskata.
- kaitēklis Dzīvnieks (parasti augēdājs kukainis), kas bojā augus, izmantodams barībai to daļas vai sulu.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai. Dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
- baltgalvis Dzīvnieks ar baltu vai ļoti gaišu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- ausainis Dzīvnieks ar garām ausīm.
- kuplastis Dzīvnieks ar kuplu asti.
- melngalvis Dzīvnieks ar melnu vai ļoti tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti suns).
- raibulis Dzīvnieks ar raibu apspalvojumu, apmatojumu.
- grauzējs Dzīvnieks ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs).
- sprogainis Dzīvnieks ar sprogainu apmatojumu.
- tumšgalvis Dzīvnieks ar tumšu galvas apmatojumu vai apspalvojumu.
- mazulis Dzīvnieks savas attīstības sākuma posmā.
- priekštecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, kas ir radušies no tā.
- pēcnācējs Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
- pēctecis Dzīvnieks vai augs attiecībā pret tiem īpatņiem, no kuriem tas ir radies.
- ieceļotājs Dzīvnieks vai augs, kas ieviesies no citurienes.
- kosmopolīts Dzīvnieks vai augs, kas ir plaši izplatīts uz zemeslodes.
- pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma. Atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
- jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
- sanitārs Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē, arī iznīcina ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi, cilvēkiem, citiem dzīvniekiem, augiem.
- draugs Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības. Dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku.
- rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordists (2).
- rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības. Rekordnieks.
- individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums.
- sinantrops Dzīvnieks, augs, kas ir saistīts ar cilvēku un ir piemērojies apstākļiem, kurus radījusi vai pārveidojusi cilvēka praktiskā darbība.
- mutācija Dzīvnieks, augs, kas radies šādu pārmaiņu rezultātā.
- konkurents Dzīvnieks, augs, kas sacenšas ar kādu citu dzīvnieku, augu dzīvības vai uztura dēļ. Konkurences (3) dalībnieks.
- vadonis Dzīvnieks, kam barā pakļaujas citi dzīvnieki. Barvedis.
- dzīvdzemdētājs Dzīvnieks, kam dīgļa embrionālā attīstība noslēdzas mātes ķermenī un kas piedzimst bez aizsargsegām.
- spurainis Dzīvnieks, kam ir (parasti lielas, asas) spuras.
- tetrapods Dzīvnieks, kam ir četras kājas, ekstremitātes (parasti zīdītājs, rāpulis, abinieks).
- četrkājis Dzīvnieks, kam ir četras kājas.
- krēpainis Dzīvnieks, kam ir krēpes.
- kuprainis Dzīvnieks, kam ir kupris (2).
- lutausis Dzīvnieks, kam ir lielas, noļukušas ausis.
- ragainis Dzīvnieks, kam ir ragi vai ragveida izaugumi.
- tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis.
- sarkanacis Dzīvnieks, kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- spārnainis Dzīvnieks, kam ir spārni.
- muļķis Dzīvnieks, kas - pēc kādiem cilvēka priekšstatiem - nav gudrs.
- bēglis Dzīvnieks, kas bēg (1) vai ir aizbēdzis.
- klejotājs Dzīvnieks, kas bieži maina apmešanās vietu.
- iemītnieks Dzīvnieks, kas dzīvo (kādā miteklī).
- kārumnieks Dzīvnieks, kas ēd galvenokārt labu barību.
- kanibāls Dzīvnieks, kas ēd savas sugas dzīvniekus.
- ēdājs Dzīvnieks, kas ēd, kas patērē barību.
- ēdējs Dzīvnieks, kas ēd.
- krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus. Hibrīds.
- seskūdele Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot sesku un ūdeli.
- remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai. Ataudzējamais dzīvnieks.
- palaidnis Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
- viesis Dzīvnieks, kas kādā vietā uzturas neilgu laiku, arī ir ieradies no citurienes.
- pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
- izceļotājs Dzīvnieks, kas maina apmešanās vietu.
- migrants Dzīvnieks, kas migrē.
- maitēdājs Dzīvnieks, kas pārtiek galvenokārt no bojā gājušiem dzīvniekiem.
- veģetārietis Dzīvnieks, kas pārtiek no augu barības.
- plēsējs Dzīvnieks, kas pārtiek no citiem dzīvniekiem, tos iepriekš nogalinot, saplosot vai aprijot veselus.
- rīma Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības.
- rīļa Dzīvnieks, kas patērē ļoti daudz barības. Rīma (1).
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem).
- racējdzīvnieks Dzīvnieks, kas rok zemē alas, ejas.
- vaislinieks Dzīvnieks, kas tiek turēts vaislai, sugas turpināšanai.
- vasarnieks Dzīvnieks, kas tikai vasaru pavada kādā vietā.
- barvedis Dzīvnieks, kas vada baru.
- pusaudzis Dzīvnieks, kas vēl ir augšanas stadijā, kas vēl nav pilnīgi izaudzis.
- ziemgulis Dzīvnieks, kas ziemu pavada ziemguļā.
- mājdzīvnieks Dzīvnieks, ko audzē, lai izmantotu saimnieciskiem vai dekoratīviem, estētiskiem mērķiem.
- laupījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks ir nomedījis vai medī barībai.
- medījums Dzīvnieks, ko cits dzīvnieks medī vai ir nomedījis barībai.
- luteklis Dzīvnieks, ko lutina, lolo.
- medījums Dzīvnieks, ko medī. Nomedītais dzīvnieks.
- mīlulis Dzīvnieks, ko mīl, kas ir ļoti patīkams.
- biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku.
- upurdzīvnieks Dzīvnieks, ko upurē (1).
- Krēslas dzīvnieks Dzīvnieks, kura aktivitāte palielinās krēslas laikā.
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
- četrkājains Dzīvnieks.
- kustonis Dzīvnieks.
- namīpašnieks Dzīvojamās mājas īpašnieks.
- Komunālais dzīvoklis Dzīvoklis, kurā dzīvo vairāk nekā viens īrnieks.
- austere Ēdams gliemeņu klases dzīvnieks.
- pieēdināt Ēdinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pilnīgi paēd.
- ekskursants Ekskursijas dalībnieks.
- neguss Etiopijas valdnieks. Etiopijas valdnieka tituls.
- fabrikants Fabrikas īpašnieks.
- prodekāns Fakultātes dekāna vietnieks.
- antifašists Fašisma pretinieks.
- bajs Feodālis, bagātnieks, tirgotājs, lielsaimnieks (Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā, Kaukāzā).
- senjors Feodālis, kas valdīja pār sev pakļautajiem feodāļiem vai pilsētām. Senjorijas īpašnieks.
- soģis Feodālismā - augstākais tiesnesis, teritorijas pārvaldnieks. Arī fogts.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas. Arī latviešu tautības vasalis.
- hans Feodāls valdnieks, pavaldonis, augstmanis (tjurku un mongoļu zemēs).
- fermeris Fermas īpašnieks (kapitālistiskajās valstīs).
- spēkainis Fiziski spēcīgs cilvēks. Spēcinieks.
- spēkonis Fiziski spēcīgs cilvēks. Spēcinieks.
- Kancelejas žurka Formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
- Kancelejas žurka Formāls, birokrātisks kancelejas darbinieks.
- frankists Franko vadītās fašistiskās kustības piekritējs, dalībnieks (Spānijā).
- tēvs Gados vecāks vīrietis. Arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
- modeļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies izstrādājuma paraugeksemplāru izgatavošanā.
- veiduļgaldnieks Galdnieks, kas ir specializējies liešanas veiduļu izgatavošanā.
- smalkgaldnieks Galdnieks, kas izgatavo augstvērtīgas mēbeles ar sarežģītu apdari.
- krēslinieks Galdnieks, kas izgatavo krēslus.
- virsīpašnieks Galvenais (kā) īpašnieks.
- astoņkājis Galvkāju molusku klases jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem.
- skārninieks Gaļas veikala īpašnieks.
- kapelāns Garīdznieks (bruņotajos spēkos).
- baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
- sprediķotājs Garīdznieks, kas saka sprediķi (1).
- biktstēvs Garīdznieks, kas uzklausa grēksūdzi.
- dekāns Garīdznieks, kura pārziņā ir dekanāts (2). Katedrāles vecākais garīdznieks.
- melnsvārcis Garīdznieks.
- Dieva kalps Garīdznieks.
- Dvēseļu gans Garīdznieks.
- Dvēseļu gans Garīdznieks.
- Garīgais tēvs Garīdznieks.
- Dieva kalps Garīdznieks.
- Garīgais tēvs Garīdznieks.
- kailgliemezis Gliemežu dzimtas dzīvnieks ar čaulas neietvertu ķermeni.
- gondoljers Gondolas airētājs, laivinieks.
- grāmattirgotājs Grāmattirdzniecības darbinieks. Grāmatu pārdevējs.
- grāmatvedis Grāmatvedības speciālists. Darbinieks (uzņēmumā, iestādē), kas veic grāmatvedības funkcijas.
- bebrs Grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu apmatojumu, plakanu, kailu asti.
- pele Grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu.
- ondatra Grauzēju kārtas dzīvnieks ar spēcīgu, sāniski saplacinātu asti, biezu, mīkstu (brūnu līdz tumši brūnu, arī melnu) apmatojumu.
- nutrija Grauzēju kārtas dzīvnieks ar vērtīgu kažokādu un zvīņainu, garu asti.
- slēpacis Grauzēju kārtas dzīvnieks, kam raksturīgs biezs, mīksts apmatojums, reducējušās acis, kuras atrodas zem ādas, un kas dzīvo augsnē izraktās alās.
- lidvāvere Grauzēju kārtas nakts dzīvnieks ar lidplēvi ķermeņa sānos starp priekškājām un pakaļkājām.
- lielgruntnieks Gruntnieks, kam ir liels zemes īpašums.
- mazgruntnieks Gruntnieks, kam ir samērā mazs zemes īpašums.
- vicegubernators Gubernatora vietnieks.
- prātnieks Gudrs cilvēks. Gudrinieks.
- gudrinieks Gudrs dzīvnieks.
- Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
- Ģimenes galva Ģimenes apgādnieks vai tās atbildīgais pārstāvis.
- tuvinieks Ģimenes loceklis attiecībā pret citiem šīs ģimenes locekļiem. Piederīgais, arī radinieks.
- atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos. Ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks.
- imigrants Ieceļotājs ārvalstnieks, kas apmetas citā valstī uz pastāvīgu dzīvi.
- dzīvotājs Iedzīvotājs. Iemītnieks.
- aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml. Pajūgs.
- vietvaldis Iekarotas, okupētas u. tml. anektētas teritorijas pārvaldnieks, ko iecēlusi anektētāja valsts.
- naidnieks Ienaidnieks (1).
- naidnieks Ienaidnieks (2).
- Nāvīgs ienaidnieks Ienaidnieks, ar kuru nav iespējama izlīgšana.
- sagādnieks Iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieks, kura uzdevums ir veikt sagādi (2).
- novietot Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur).
- ķeizars Impērijas valdnieks. Šī valdnieka tituls.
- skorpions Indīgs zirnekļveidīgo kārtas dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu, posmotu ķermeni.
- skolopendra Indīgs, līdz 30 centimetriem garš daudzkāju klases dzīvnieks (tropos, subtropos), kam viduklis sastāv no 21 līdz 23 posmiem ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
- liecība Informācija, ko sniedz, piemēram, liecinieks, cietušais, apsūdzētais.
- intelektuālis Intelektuāla darba darītājs (piemēram, zinātnieks, konstruktors).
- būvinženieris Inženieris celtnieks.
- virsīpašums Īpašums, kuru īpašnieks var iznomāt vai pārdot kādam citam ar virsīpašnieka piekrišanu.
- īpatnis Īpatnējs augs vai dzīvnieks.
- mītnieks Īrnieks.
- šeihs Islama garīdznieks, teologs, tiesībnieks.
- Gultas vieta istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
- Gultas vieta Istabas daļa, ko izmanto apakšīrnieks.
- izbāznis Izbāzts dzīvnieks. Izbāzts priekšmets.
- korifejs Izcils (zinātnes, mākslas) darbinieks.
- maestro Izcils mākslas darbinieks (parasti mūzikā).
- imams Izcils musulmaņu zinātnieks.
- Vārda (mākslas) meistars Izcils rakstnieks, dzejnieks.
- Vārda (mākslas) meistars Izcils rakstnieks, dzejnieks.
- tribūns Izcils sabiedrisks darbinieks, orators, publicists.
- dižgars Izcils zinātnes vai mākslas darbinieks. Ģēnijs.
- izdevējs Izdevniecības īpašnieks.
- kirasieris Izlases kavalērijas jātnieks (piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, Rietumeiropas valstīs).
- izlūks Izlūkdienesta līdzstrādnieks.
- mastodonts Izmiris liels ziloņiem radniecīgs dzīvnieks.
- mamuts Izmiris ziloņu dzimtas leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu.
- oreopiteks Izmirušas cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks.
- viesizrāde Izrāde, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs skatuves mākslinieks citā trupā vai visa trupa citā vietā.
- mikado Japānas valdnieks. Šī valdnieka tituls.
- raitnieks Jātnieks.
- milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā (1). Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī milicijas darbinieks.
- policists Jaunākā dienesta pakāpe policijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī policijas darbinieks.
- jaunstrāvnieks Jaunās strāvas dalībnieks.
- Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis (2).
- Tautu (retāk tautas) dēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes. Arī precinieks. Tautietis.
- atnācējs Jauns iemītnieks, iedzīvotājs.
- zemniekpuisis Jauns zemnieks.
- zvejniekpuisis Jauns zvejnieks.
- jaunsaimnieks Jaunsaimniecības īpašnieks.
- rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas mācītājs, garīdznieks.
- jūrmalietis Jūrmalnieks.
- jūrasbraucējs Jūrnieks.
- Jūras braucējs Jūrnieks.
- Jūra gājējs Jūrnieks. Jūras zvejnieks.
- Jūrā gājējs Jūrnieks. Jūras zvejnieks.
- diplomāts Kādas valsts pilnvarots pārstāvis diplomātiskajiem sakariem ar citām valstīm. Jebkurš atbildīgs ārlietu resora darbinieks.
- kadrinieks Kadru daļas vai nodaļas darbinieks.
- mūdzis Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis). Dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu.
- diversija Kaitnieciska, graujoša darbība citas valsts teritorijā vai arī savas valsts teritorijā, ko okupējis pretinieks.
- kaitētājs Kaitnieks.
- musketieris Kājnieks (dažu valstu armijās 18. gadsimtā).
- infantērists Kājnieks.
- gepards Kaķu dzimtas dzīvnieks ar mazu galvu, slaidu ķermeni.
- kalnracis Kalnraktuves strādnieks.
- puisis Kalps, laukstrādnieks, arī strādnieks laukos.
- gājējs Kalps, vaļinieks, laukstrādnieks.
- kameransamblists Kameransambļa (1) dalībnieks.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju. Vijoļmūzikas koncerts.
- lama Kamieļu dzimtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) bez kupra, ar garu apmatojumu.
- rakstvedis Kancelejas darbinieks (parasti bruņotajos spēkos), kas sagatavo un kārto dokumentus, kā arī veic saraksti.
- kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
- kapelāns Kapelas [2] (1) garīdznieks.
- kapitālists Kapitāla, ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas pieder pie buržuāzijas un ekspluatē algotu darbaspēku.
- sīkpilsonis Kapitālismā - neliela pilsētas nama, tirdzniecības uzņēmuma, darbnīcas īpašnieks.
- namsaimnieks Kapitālistiska īres nama vai namu īpašnieks.
- kāpurnieks Kāpurķēžu traktors. Kāpurķēdnieks, kāpurkēžnieks.
- kāpurķēdnieks Kāpurķēžu traktors. Kāpurnieks.
- sarkanflotietis Kara jūrnieks PSRS Jūras Kara Flotē (no 1918.gada līdz 1946.gadam).
- vicekaralis Karaļa (1) vietnieks.
- grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks.
- kanclers Karaļa kancelejas un arhīva priekšnieks.
- majordoms Karaļa piļu pārvaldnieks, arī augstākā amatpersona (Franku valstī no 5. gadsimta līdz 8. gadsimtam).
- komandants Karaspēka priekšnieks (cietoksnī, nocietinātā rajonā).
- kņazs Karaspēka vadonis un kādas teritorijas valdnieks (slāvu un dažās citās zemēs no 9. līdz 16. gadsimtam). Šī valdnieka tituls.
- karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā).
- komandieris Karaspēka vienības, daļas, apakšvienības, arī karakuģa, lidaparāta apkalpes priekšnieks.
- hetmanis Karaspēka virspavēlnieks vai viņa vietnieks (Polijas-Lietuvas valstī no 16. līdz 18. gadsimtam).
- kunigaitis Karavadonis, apgabala, novada valdnieks (feodālajā Lietuvā).
- vojevoda Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā 16.-18. gadsimtā). Vaivads (1).
- vaivads Karavadonis, arī pilsētas vai apriņķa priekšnieks (Krievijā no 16. līdz 18. gadsimtam). Vojevoda (1).
- strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops.
- granātmetējs Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju. Granātmetējnieks.
- karnevālietis Karnevāla dalībnieks.
- Lauka kapelāns Karojošu bruņoto spēku garīdznieks.
- Lauka kapelāns Karojošu bruņoto spēku garīdznieks.
- kārumlaiža Kārumnieks.
- kārzobis Kārumnieks.
- laiža Kārumnieks.
- podlaiža Kārumnieks.
- kardināls Katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta.
- ksendzs Katoļu garīdznieks (parasti Polijā).
- pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
- abats Katoļu klostera priekšnieks.
- metropolīts Katoļu vai pareizticīgo arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks. Arhibīskapa goda tituls. Arhibīskaps, kam ir šāds tituls.
- sakaukt Kaucot panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sadzird, arī paklausa (par dzīvniekiem). Kaucot izraisīt (piemēram, notikumu).
- kauslis Kauslīgs dzīvnieks, parasti putns.
- ķildnieks Kauslīgs, agresīvs dzīvnieks.
- dragūns Kavalērists, kas kaujās piedalās arī kā kājnieks.
- saiga Kazām radniecīgs vēršu dzimtam dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu.
- panāksnieks Kāzu viesis - līgavas radinieks vai paziņa.
- trapers Kažokzvēru mednieks (Ziemeļamerikā), kas medībās parasti izmanto slazdus.
- dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
- kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
- klaidonis Klaiņojošs dzīvnieks.
- gaitnieks Klaušinieks.
- otrinieks Klaušu darbinieks (kājnieks), kam līdz ar zirdzinieku bija jāierodas muižā.
- kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus).
- kājnieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājinieks.
- kājinieks Klaušu darbinieks, kas ierodas muižas darbos bez zirga. Kājnieks (3).
- vagars Klaušu darbu uzraugs, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus.
- rapsods Klejojošs dziesminieks (senajā Grieķijā), kas liras pavadījumā dziedāja episkas dziesmas. Arī tautas eposu skandētājs (bez mūzikas pavadījuma).
- klibiķis Klibs cilvēks vai dzīvnieks.
- kokgriezējs Koktēlnieks.
- savietis Kolektīva, cilvēku grupas loceklis (no šī kolektīva, šīs grupas locekļu viedokļa). Arī tautietis, novadnieks.
- kopsaimnieks Kolhoznieks.
- kopzemnieks Kolhoznieks.
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
- vieskoncerts Koncerts, ko sniedz no citurienes ieradies atsevišķs mākslinieks vai mākslinieciskā vienība citā vietā.
- konfederāts Konfederācijas (3) dalībnieks.
- konkurents Konkurences (1) dalībnieks.
- konkurents Konkurences (2) dalībnieks.
- vicekonsuls Konsula vietnieks.
- kontrrevolucionārs Kontrrevolūcijas dalībnieks.
- basmačs Kontrrevolucionāras bandas dalībnieks (laikā, kad Vidusāzijā notika cīņa par padomju varu). Arī laupītājs.
- kooperators Kooperācijas (2) darbinieks, dalībnieks.
- korists Kora dalībnieks, dziedātājs.
- aktīnija Koraļļpolipu klases jūras dzīvnieks (spilgtā vai raibā krāsā).
- krabis Krabju dzimtu grupas dzīvnieks ar galvkrūts daļu un ļoti īsu vēderiņu.
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
- kristībnieks Kristību dalībnieks, viesis.
- krustabnieks Kristību dalībnieks, viesis.
- prāvests Kristiešu baznīcā - garīdznieks, kas vada draudzi vai baznīcas iecirkni, kurš sastāv no vairākām draudzēm.
- liturģija Kristīgo dievkalpojuma daļa, kuru vada garīdznieks pie altāra, un kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.
- antikrists Kristus pretinieks. Nešķīstais, velna apsēstais.
- kroģeris Krodzinieks.
- Krogus paps (arī papus, papa) Krodzinieks.
- Krogus papa (arī paps, papus) Krodzinieks.
- Krogus paps (arī papa, papus) Krodzinieks.
- Krogus papus (arī papa, paps) Krodzinieks.
- krodzinieks Kroga īpašnieks vai nomnieks, kas arī apkalpo viesus.
- kaimans Krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
- aligators Krokodilu kārtas dzīvnieks.
- kroplis Kropls cilvēks vai dzīvnieks.
- varžukrupis Krupim līdzīgs bezastainais abinieks.
- kuģinieks Kuģa apkalpes loceklis. Jūrnieks (1).
- jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
- flagmanis Kuģu grupas, vienības priekšnieks, komandieris.
- kukluksklanietis Kukluksklana loceklis, dalībnieks.
- sludinātājs Kulta kalpotājs, garīdznieks (parasti sektās).
- beks Kungs, priekšnieks, cilts vecākais, muižnieks (tjurku tautām).
- melns Kurinātājs. Arī melnstrādnieks.
- apavnieks Kurpnieks.
- virspilskungs Kurzemes hercogistes daļas pārvaldnieks.
- iespiedējs Kvalificēts strādnieks, kas ar tipogrāfiskiem paņēmieniem iespiež (piemēram, grāmatu, žurnālu, karti).
- mašīnmeistars Kvalificēts strādnieks, kas atbild par mašīnu apkopi.
- motorists Kvalificēts strādnieks, kas darbina un apkalpo motorus, dzinējus.
- atslēdznieks Kvalificēts strādnieks, kas izgatavo dažādus metāla izstrādājumus, montē un remontē instrumentus, mehānismus.
- meistars Kvalificēts strādnieks, kas nodarbojas ar kādu amatu. Kvalificēts amatnieks.
- kūjenieks Ķekatnieks.
- brangs Labi barots (dzīvnieks).
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- lama Lamaistu mūks, garīdznieks.
- auditorija Lasītāju, klausītāju, cienītāju pulks (ko iemantojis kāds rakstnieks, mākslinieks, sabiedrisks darbinieks vai kāds zinātnes vai mākslas veids).
- latifundists Latifundijas īpašnieks.
- streļķis Latviešu strēlnieks (1).
- lauķis Laucinieks.
- laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks (feodālismā, kapitālismā).
- ragulops Lauksaimniecības dzīvnieks ar ragiem (parasti govs).
- lops Lauksaimniecības dzīvnieks.
- pusgraudnieks Laukstrādnieks, kas par viņam lietošanā nodoto zemi atdeva zemes īpašniekam daļu (parasti pusi) ražas.
- deputātnieks Laukstrādnieks, kas samaksu par padarīto darbu saņem deputāta [2] veidā.
- saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni. Saimnieku istaba, saimnieka istaba.
- saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni. Saimnieku gals, saimnieka gals.
- Rentes māja Lauku saimniecība, kuru tās saimnieks nomāja no muižas (pretstatā par dzimtu iepirktai mājai).
- lauksaimnieks Lauku saimniecības īpašnieks (feodālismā, kapitālismā).
- lempis Lempīgs cilvēks, retāk dzīvnieks.
- šimpanze Līdz 1,7 metriem garš cilvēkpērtiķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar melnu apmatojumu.
- zobenvalis Līdz 10 metriem garš plēsīgs zobvaļu apakškārtas dzīvnieks, kam uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura.
- līdzzinātājs Līdzdalībnieks (parasti noziedzīgā darbībā).
- divatnis Līdzinieks.
- dubultnieks Līdzinieks.
- otrinieks Līdzinieks.
- aģents Līdzstrādnieks (izlūkdienestā).
- korespondents Līdzstrādnieks (piemēram, laikrakstā, žurnālā), kas sūta ziņojumus, rakstus.
- reportieris Līdzstrādnieks (piemēram, periodiskā izdevumā, radiofonā, televīzijā), kas raksta, veido reportāžas.
- uzgriezt Liekot mainīt kustības virzienu, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, to kopums) uzvirzās uz kādas vietas.
- alnis Lielākais briežu dzimtas dzīvnieks ar garām kājām un platiem, zarotiem ragiem.
- lielsaimnieks Lielas lauku privātsaimniecības īpašnieks.
- imperators Lielas monarhijas valdnieks. Valdnieka tituls. Ķeizars.
- lendlords Lielas muižas īpašnieks (Anglijā), kas visu savu zemi iznomā fermeriem.
- prefekts Lielas pilsētas policijas priekšnieks (piemēram, buržuāziskajā Latvijā, Francijā).
- Velsas princis Lielbritānijas troņmantnieks. Lielbritānijas troņmantnieka tituls.
- Mutes bajārs (arī varonis) Lielībnieks.
- Mutes bajārs Lielībnieks.
- Mutes varonis (arī bajārs) Lielībnieks.
- plātībnieks Lielībnieks.
- plātīzeris Lielībnieks.
- plātoņa Lielībnieks.
- Lielības maiss (arī kule, biežāk gailis) Lielīgs cilvēks, lielībnieks.
- Jūras lauva Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
- Jūras lauva Liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem.
- staltbriedis Liels briežu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem.
- orangutans Liels cilvēkveidīgo pērtiķu sugas dzīvnieks (Kalimantānas un Sumatras salas mežos).
- sumbrs Liels dobradžu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu.
- tēvainis Liels dzīvnieks (parasti tēviņš).
- puma Liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Ziemeļamerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums.
- degunradzis Liels nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar vienu vai diviem ragiem uz deguna un pieres kauliem.
- kamielis Liels pārnadžu kārtas tuksneša dzīvnieks ar vienu vai diviem kupriem.
- zebu Liels vēršu apakšdzimtas mājdzīvnieks (Āzijā, Āfrikā, Centrālamerikā) ar kupri uz skausta.
- jaks Liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām.
- bifelis Liels vēršu dzimtas dzīvnieks ar īsu, spēcīgu kaklu un lielu galvu.
- langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
- magnāts Liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
- zirgs Liels zirgu dzimtas mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, transportā, sportā.
- lauva Liels, ļoti spēcīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar dzeltenīgu apmatojumu.
- tīģeris Liels, ļoti spēcīgs plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar oranži dzeltenu, melni svītrotu apmatojumu.
- spruts Liels, masīvs galvkaju klases jūras dzīvnieks, kam ir raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekli, kuriem ir piesūcekņi.
- zilonis Liels, masīvs snuķaiņu kārtas zīdītājdzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvām kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
- jaguārs Liels, plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar rūsganu, melni plankumainu apmatojumu (Dienvidamerikā un Vidusamerikā).
- mežainis Liels, plēsīgs meža dzīvnieks (parasti vilks, lācis).
- makāns Liels, smags dzīvnieks, arī cilvēks (atšķirībā no citiem, līdzīgiem).
- zobentīģeris Liels, tīģerim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvoja terciāra un izmira kvartāra periodā un kam bija spēcīgi, līdz 14 centimetriem gari augšējie ilkņi.
- pelēcis Lielsaimnieks (pirmspadomju Latvijā).
- Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
- Pelēkais barons Lielsaimnieks, budzis (pirmspadomju Latvijā).
- budzis Lielsaimnieks.
- kulaks Lielsaimnieks.
- krēzs Lielu bagātību īpašnieks.
- kantorists Lietvedības darbinieks. Darbinieks, kas strādā kantorī (2).
- līgotājs Līgosvētku dalībnieks. Līgodziesmu dziedātājs.
- lingvists Lingvistikas speciālists. Valodnieks.
- trauksminieks Literāra grupējuma dalībnieks, kas 20. gadsimta divdesmito gadu beigās un trīsdesmito gadu sākumā publicējās žurnālā «Trauksme».
- literatūrvēsturnieks Literatūrvēstures speciālists. Literatūras vēsturnieks.
- Literatūras vēsturnieks Literatūrvēstures speciālists. Literatūrvēsturnieks.
- literatūrzinātnieks Literatūrzinātnes speciālists. Literatūras zinātnieks.
- Literatūras zinātnieks Literatūrzinātnes speciālists. Literatūrzinātnieks.
- literāts Literatūrzinātnieks.
- autolitogrāfija Litogrāfija, ko uz akmens darina pats mākslinieks (autors). Šāda attēla izgatavošana.
- dramaturgs Lugu rakstnieks.
- karakals Lūsim līdzīgs kaķu dzimtas dzīvnieks (tuksnešu un stepju apgabalos).
- velns Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Sātans.
- sātans Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā. Velns.
- ielaist Ļaut vai panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārlaist Ļaut, arī panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- Naudas maiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
- Naudas maiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks.
- naudasmaiss Ļoti bagāts cilvēks, bagātnieks. Naudas maiss.
- milzenis Ļoti liels dzīvnieks vai augs.
- sātans Ļoti ļauns, nekrietns cilvēks. Arī nepaklausīgs, spītīgs dzīvnieks.
- sīkmanis Ļoti mazs dzīvnieks vai augs.
- sīkaļa Ļoti mazs dzīvnieks vai augs. Ļoti mazs priekšmets.
- sušķis Ļoti netīrs dzīvnieks.
- Kaulu kambaris Ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
- Kaulu kambaris Ļoti vājš cilvēks (retāk dzīvnieks).
- ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss politisks darbinieks.
- ultralabējais Ļoti, galēji labējais politisks darbinieks.
- galva Mājdzīvnieks (kā skaitīšanas vienība).
- mājkustonis Mājdzīvnieks.
- Mājas dzīvnieks Mājdzīvnieks.
- akvarelists Mākslinieks - akvareļu gleznotājs.
- muralists Mākslinieks - sienu gleznotājs.
- mozaiķis Mākslinieks (arī meistars), kas veido mozaīku.
- artists Mākslinieks (parasti cirka, estrādes mākslā).
- virtuozs Mākslinieks (parasti mūziķis) ar tehniski izkoptu, izcilu profesionālo izpildījumu.
- daiļinieks Mākslinieks (piemēram, gleznotājs, tēlnieks).
- raksturotājs Mākslinieks (piemēram, rakstnieks, aktieris), kas spilgti, labi uztverami atsedz tēla raksturu.
- daiļradis Mākslinieks (rakstnieks, retāk komponists, gleznotājs).
- liriķis Mākslinieks (tēlotājā mākslā), kura darbiem raksturīgs lirisms (3).
- stilists Mākslinieks, kas apzināti izmanto kāda noteikta stila līdzekļus. Mākslinieks, kam ir izkopts savs individuālais stils.
- humorists Mākslinieks, kas attēlo īstenības parādības humoristiskā veidā.
- tekstilmākslinieks Mākslinieks, kas darbus darina no tekstilšķiedrām.
- kaulgriezējs Mākslinieks, kas darbus izgriež kaulā.
- metālmākslinieks Mākslinieks, kas darbus veido metālā.
- ekslibrists Mākslinieks, kas darina grāmatzīmes (1).
- keramiķis Mākslinieks, kas darina keramikas izstrādājumus. Keramikas (3) speciālists.
- sīkplastiķis Mākslinieks, kas darina sīkplastikas darbus.
- kupletists Mākslinieks, kas dzied kuplejas.
- ilustrators Mākslinieks, kas ilustrē (kādu tekstu).
- gobelēnists Mākslinieks, kas nodarbojas ar gobelēnu aušanu. Gobelēnu aušanas speciālists.
- metālkalējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar metālkalšanu.
- pinējs Mākslinieks, kas nodarbojas ar pinumu darināšanu. Pīšanas speciālists.
- dizainers Mākslinieks, kas piedalās rūpnieciski ražojamo priekšmetu un mehānismu konstruēšanā.
- monumentālists Mākslinieks, kas rada monumentālās mākslas darbus.
- figurālists Mākslinieks, kas savos darbos attēlo cilvēkus vai dzīvniekus kustībā, darbībā.
- ainavists Mākslinieks, kas strādā ainavas žanrā.
- batālists Mākslinieks, kas strādā batālijas žanrā.
- gleznotājs Mākslinieks, kas strādā glezniecībā.
- grafiķis Mākslinieks, kas strādā grafikas tehnikā.
- karikatūrists Mākslinieks, kas strādā karikatūras žanrā.
- kokgrebējs Mākslinieks, kas strādā kokgrebuma tehnikā.
- kokgriezējs Mākslinieks, kas strādā kokgriezuma tehnikā.
- koktēlnieks Mākslinieks, kas strādā koktēlniecībā.
- ksilogrāfs Mākslinieks, kas strādā ksilogrāfijas tehnikā.
- linogriezējs Mākslinieks, kas strādā linogriezuma tehnikā.
- litogrāfs Mākslinieks, kas strādā litogrāfijas tehnikā.
- marīnists Mākslinieks, kas strādā mannas žanrā.
- ofortists Mākslinieks, kas strādā oforta tehnikā.
- peizāžists Mākslinieks, kas strādā peizāžas žanrā. Ainavists.
- plakātists Mākslinieks, kas strādā plakāta mākslā.
- portretists Mākslinieks, kas strādā portreta žanrā.
- scenogrāfs Mākslinieks, kas strādā scenogrāfijā.
- stājgleznotājs Mākslinieks, kas strādā stājglezniecībā.
- stājgrafiķis Mākslinieks, kas strādā stājgrafika (1).
- stājmākslinieks Mākslinieks, kas strādā stājmākslā.
- stājskulptors Mākslinieks, kas strādā stājskulptūrā (1). Stājtēlnieks.
- stājtēlnieks Mākslinieks, kas strādā stājtēlniecība. Stājskulptors.
- tēlnieks Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā.
- skulptors Mākslinieks, kas strādā tēlniecībā. Tēlnieks.
- vitrāžists Mākslinieks, kas strādā vitrāžas tehnikā.
- zīmētājs Mākslinieks, kas strādā zīmējuma tehnikā.
- multiplikators Mākslinieks, kas veido kadrus multiplikācijas filmām.
- miniatūrists Mākslinieks, kas veido miniatūras (1).
- šaržists Mākslinieks, kas veido šaržus (tēlotājā mākslā).
- kaparkalējs Mākslinieks, kas veido vara kalumus.
- fāzētājs Mākslinieks, kas zīmē kadrus multiplikācijas filmai.
- racionālists Mākslinieks, kura daiļradei ir raksturīgs racionālisms (4).
- reālists Mākslinieks, kura daiļrades metode ir reālisms.
- naivists Mākslinieks, kura darbiem ir raksturīgs naivisms.
- dekadents Mākslinieks, kura darbos izpaužas dekadence.
- naturālists Mākslinieks, rakstnieks, kura darbos spēcīgi izpaužas naturālisms. Naturālisma pārstāvis literatūrā, tēlotājā mākslā.
- manifestants Manifestācijas dalībnieks.
- pirmmantinieks Mantinieks, kam mantojuma atstājējs uzliek par pienākumu izsniegt mantojumu (vai tā daļu) kādai citai personai.
- legatārijs Mantinieks, kam par labu mantojuma atstājējs devis legātu [2].
- majorāts Mantošanas veids, kad nekustamo īpašumu (muižu) manto vecākais mantinieks ģimenē vai visā dzimtā. Šādā veidā mantotais īpašums (muiža).
- manufaktūrists Manufaktūras (2) īpašnieks.
- markgrāfs Markas [3] (2) pārvaldnieks (ar plašākām tiesībām nekā pārējiem grāfiem).
- būdnieks Mazas dzīvojamās ēkas un neliela zemes gabala īpašnieks (pirmspadomju Latvijā). Arī sīksaimnieks.
- kamols Mazs dzīvnieks (parasti apaļīgs, ar kuplu apspalvojumu vai apmatojumu).
- hidra Mazs zarndobumaiņu tipa saldūdens dzīvnieks ar stobrveida ķermeni, taustekļu vainagu un dzeļšūnām ārējā audu slānī.
- mazsaimnieks Mazsaimniecības īpašnieks. Sīksaimnieks.
- sīkslieka Mazsaru tārpu klases dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni.
- Medicīnas māsa Medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- feldšeris Medicīnas darbinieks (ārsta palīgs) ar vidējo medicīnisko izglītību.
- provizors Medicīnas darbinieks ar augstāko farmaceitisko izglītību. Farmaceits.
- Provizora palīgs Medicīnas darbinieks ar vidējo farmaceitisko izglītību.
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- mednieks Medīgs dzīvnieks.
- mandrils Mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Āfrikā) ar iegarenu galvu, spilgti krāsainām sēžas tulznām un īsu asti.
- metālists Metālmākslinieks.
- metālists Metālrūpniecības strādnieks.
- dzeinis Meža dravniecības piederums (virvēs iestiprināts dēlis un koka āķis), ar kuru dravnieks uzvelkas pie dorēm vai auļiem.
- mežzinis Mežniecības pārvaldnieks (līdz 1957. gadam).
- mežavīrs Mežstrādnieks.
- mežinieks Mežstrādnieks.
- slakteris Miesnieks.
- amēba Mikroskopisks vienšūnas organisms - visvienkāršāk organizētais pirmdzīvnieks.
- viceministrs Ministra vietnieks.
- minarets Mošejas tornis, no kura garīdznieks aicina uz lūgšanu.
- zivs Mugurkaulnieku apakštipa dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām klāts, ķermenis, spuras.
- putns Mugurkaulnieku dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot.
- kalifs Muhamedāņu zemēs - valdnieks, kam pieder laicīgā un garīgā vara. Šī valdnieka tituls.
- Muižas kungs Muižas īpašnieks vai valdītājs.
- mežkungs Muižas vai valsts mežu pārvaldnieks.
- veckungs Muižnieks (parasti gados vecs).
- pans Muižnieks (Polijā, Ukrainā, Baltkrievijā).
- junkurs Muižnieks (Prūsijā).
- dzimtmuižnieks Muižnieks, kam pieder dzimtmuiža.
- muižturis Muižnieks. Muižas īpašnieks vai valdītājs.
- imams Musulmaņu augstākā valdnieka tituls. Valdnieks, kam ir šāds tituls.
- imams Musulmaņu garīdznieks, kas mošejā vada kopīgo lūgšanu. Galvenais mulla mošejā.
- marabuts Musulmaņu svētais. Musulmaņu mūks vientuļnieks.
- mutants Mutācijas (1) procesā radies dzīvnieks, augs, tā pazīme.
- naftinieks Naftas ieguves, naftas pārstrādes strādnieks. Naftas ieguves, naftas pārstrādes speciālists.
- naktsdzīvnieks Nakts dzīvnieks.
- saimnieks Nama īpašnieks, arī dzīvokļa valdītājs. Nama īpašnieces, arī dzīvokļa valdītājas vīrs.
- namnieks Namīpašnieks (1).
- nastnesis Nastu nesējs dzīvnieks.
- Zemes cena Naudas summa, ko saņem zemes īpašnieks par zemes laukuma vienības realizāciju.
- biezgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- cietgalvis Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks. Nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
- nebēdnis Nebēdnīgs cilvēks (parasti bērns). Nebēdnieks.
- gūsteknis Nebrīvē nokļuvis dzīvnieks.
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst karavīrs, ko sagūstījis pretinieks.
- diedelnieks Nedarbnieks, palaidnis.
- nedarbis Nedarbnieks.
- negantelis Negantnieks.
- negantenis Negantnieks.
- negantnieks Negants dzīvnieks.
- negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- neglītenis Neglīts cilvēks vai dzīvnieks.
- despots Neierobežots, nežēlīgs, patvaļīgs valdnieks.
- nejaucēns Nejauks cilvēks vai dzīvnieks.
- nejaucenis Nejauks cilvēks vai dzīvnieks. Nejaucēns.
- Maitas gabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks? maitasgabals.
- maita Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks. Nederīgs, slinks dzīvnieks. Maitas gabals.
- priors Neliela kātoju baznīcas vīriešu klostera priekšnieks. Agrajos viduslaikos - abata palīgs.
- sīkīpašnieks Neliela uzņēmuma vai nelielas lauku saimniecības īpašnieks.
- piparbodnieks Neliela veikala īpašnieks.
- biktskrēsls Neliela, norobežota telpa (baznīcā), kurā atrodas garīdznieks, uzklausot grēksūdzi.
- princis Nelielas (parasti monarham pakļautas) valsts valdnieks. Šāda valdnieka tituls.
- nameļnieks Nelielas (parasti vecas, koka) dzīvojamās mājas īpašnieks.
- pusmuižnieks Nelielas muižas nomnieks, īpašnieks (Rīgas apkārtnē no 16. gadsimta līdz 19. gadsimta sākumam).
- hercogs Nelielas valsts vai provinces valdnieks (parasti feodālismā).
- sīkronis Neliels (aptuveni līdz 150 centimetriem garš) roņu dzimtas dzīvnieks.
- kokuvarde Neliels bezastains abinieks (ar zaļgani plankumainu muguru un apaļiem piesūcekņiem pirkstu galos), kas dzīvo kokos un krūmos ūdeņu tuvumā.
- kverkšķis Neliels dzīvnieks (parasti suns, sivēns), kas rūc, arī urkšķ.
- jūrascūciņa Neliels grauzēju kārtas domesticēts dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes.
- šinšilla Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks (Dienvidamerikā) ar sudrabpelēku apmatojumu.
- lemings Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar biezu, pelēkbrūnu, plankumainu apmatojumu.
- Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
- Kārtainā lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru.
- sicista Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks ar dzeltenbrūnu apmatojumu un melnu svītru pār muguru. Kārtainā lēcējpele.
- vāvere Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- lēcējpele Neliels grauzēju kārtas dzīvnieks, kas pārvietojas lēcieniem.
- Meža kaķis Neliels kaķu dzimtas dzīvnieks (Eirāzijas un Āfrikas mežos).
- tingass Neliels krokodilu kārtas dzīvnieks (Centrālamerikā, Dienvidamerikā).
- šalanda Neliels plakandibena zvejas burinieks (Melnajā jūrā).
- mazlācītis Neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu.
- kaķis Neliels plēsēju kārtas mājdzīvnieks, kas medī peles, žurkas, putnus.
- sabulis Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks (parasti Āzijas taigās) ar biezu tumšbrūnu apmatojumu un kuplu asti.
- sesks Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka.
- sermulis Neliels sermuļu dzimtas dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
- strupaste Neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti.
- šķeltkājis Neliels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar slaidu, ķermeni un lielu galvkrūšu vairogu.
- ēzelis Neliels zirgu dzimtas dzīvnieks ar garām ausīm.
- logers Neliels zvejas buru kuģis ar motoru. Neliels divmastu vai trīsmastu burinieks.
- kāmis Neliels, drukns grauzēju dzimtas dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos).
- kurmis Neliels, pelēcīgi melns kukaiņēdāju kārtas dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas.
- susuris Neliels, vāverei līdzīgs grauzēju kārtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, noapaļotām ausīm un garu, kuplu asti.
- muļķība Nenozīmīgs apstāklis. Blēņas, nieks.
- milzis Neparasti liels dzīvnieks vai augs.
- tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kalām un nelielu kustīgu snuķi.
- puspuisis Nepilngadīgs laukstrādnieks.
- Rīmju (arī pantu) kalējs Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks.
- Pantu (arī rīmju) kalējs Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks.
- Rīmju (arī pantu) kalējs Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks.
- pantkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks. Pantdaris.
- pantdaris Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks. Pantkalis.
- rīmkalis Neprasmīgs, neapdāvināts dzejnieks. Rīmju kalējs, pantu kalējs.
- antagonists Nesamierināms (uzskatu, kāda sabiedriska virziena u. tml.) pretinieks.
- kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā).
- Pagasta nespējnieks (arī nabags) Nespējnieks, ko uzturēja pagasts.
- smerdelis Netīrīgs, smirdīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- murmulis Nevarīgs dzīvnieks.
- neradījums Nevēlams, kaitīgs, arī pretīgs dzīvnieks.
- nobendēt Nežēlīgi izturoties, panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) zaudē dzīvību.
- firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos). Augsts dižciltīgo tituls.
- kritums Nobeidzies dzīvnieks.
- sprāgonis Nobeidzies dzīvnieks.
- gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
- pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības.
- birģeris Nomnieks.
- klāt Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur).
- pagalam Norāda uz stāvokli, kad (dzīvnieks vai cilvēks) ir zaudējis dzīvību.
- pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
- remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
- bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
- vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs.
- slīkonis Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks. Arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu.
- novelists Noveļu rakstnieks.
- krimināls Noziedznieks.
- nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks. Arī nožēlojams, vārgs dzīvnieks.
- ņiprulis Ņiprs cilvēks (parasti bērns). Ņiprs dzīvnieks.
- olimpietis Olimpisko spēļu dalībnieks.
- būtne Organisms (augs, dzīvnieks), kas eksistē.
- saimniekorganisms Organisms, uz kura vai kurā dzīvo kāds parazīts. Saimnieks (5).
- sūcējorgāns Orgāns, ar ko dzīvnieks sūc barību vai piestiprinās pie kā.
- Ragu orķestris Orķestris, kurā katrs dalībnieks spēlēja kāda paveida ragu, no kā varēja iegūt tikai vienu toni.
- tālmanis Ostas darbinieks, kas veic kravas uzskaiti un kontrolē krāvēju darbu.
- ostinieks Ostas strādnieks.
- oststrādnieks Ostas strādnieks.
- otrziemnieks Otrklasnieks.
- sovhoznieks Padomju saimniecības darbinieks.
- padsmitnieks Padsmitgadnieks.
- pagaidstrādnieks Pagaidu strādnieks.
- pajinieks Pajas īpašnieks.
- zirgs Pajūgs, kurā iejūgts šāds mājdzīvnieks.
- pamatskolnieks Pamatskolas (1) skolnieks.
- pamatskolnieks Pamatskolas (2) skolnieks.
- pamestenis Pamests bērns. Pamests dzīvnieks.
- valdīt Panākt (parasti ar fizisku spēku), ka (dzīvnieks) pakļaujas, izturas noteiktā, vēlamā veidā.
- kverkšķināt Panākt (piemēram, kaitinot), ka (dzīvnieks) rūc, arī urkšķ.
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- laist Panākt, arī ļaut, lai (dzīvnieks) virzās (noteiktā gaitā, kustībā).
- palaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks) dodas, arī virzās (noteiktā veidā).
- uzlaist Panākt, arī pieļaut, ka (dzīvnieks), parasti straujā gaitā, uzvirzās virsū (kādam).
- rūdīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļās) kļūst spēcīgāks, izturīgāks.
- sviedrēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1).
- sakropļot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, kropls.
- vārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) gurst, kļūst vārgs [3] (1), nespēcīgs (1).
- izdrebināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ilgāku laiku, ļoti dreb.
- pagriezt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izmaina kustību, stāvokli (kādā virzienā). Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavērsās (pret ko, uz ko u. tml.).
- spēcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) kļūst fiziski spēcīgs vai spēcīgāks.
- novārdzināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti nogurst, arī kļūst vārgs, nespēcīgs.
- norobežot Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) paliek savrup, bez saiknes (ar ko).
- nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
- vadīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas vēlamajā virzienā, veidā.
- slīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) slīkst (1).
- nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā.
- satracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
- satrakot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) sāk trakot, plosīties.
- tracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks) trako, plosās.
- saniknot Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, kļūst nikns.
- uztracināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks), parasti pēkšņi, ļoti uzbudinās, sāk trakot u. tml.
- pasargāt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) netiek iesaistīts karadarbībā. Bruņotā cīņā panākt, ka (kas) netiek pakļauts pretinieka varai, ka pretinieks neieņem (ko). Nosargāt.
- nogalināt Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izbeidz bioloģiski eksistēt. Nonāvēt.
- turēt Panākt, ka (dzīvnieks) atrodas (kādā stāvoklī, vietā, vidē).
- sasliet Panākt, ka (dzīvnieks) nostājas uz pakaļkājām.
- ievirzīt Panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas un nonāk (kur iekšā).
- peldināt Panākt, ka (dzīvnieks) peldas. Panākt, ka mazgājas, iegremdējoties ūdenī.
- pievaldīt Panākt, ka (dzīvnieks) sāk izturēties mierīgāk, kustas lēnāk.
- dīdīt Panākt, ka (dzīvnieks) vairākkārt veic kādas kustības.
- izmantot Panākt, ka (dzīvnieks) veic (kādu darbību, uzdevumu).
- izvilkt Panākt, ka (grūtos apstākļos) saglabā dzīvību (cilvēks vai dzīvnieks).
- tecināt Panākt, ka (parasti dzīvnieks) skrien veikli, ātri, viegla gaitā, parasti sīkiem soļiem.
- pārvietot Panākt, ka (parasti maļ dzīvnieks) pāriet (uz citu mītni, uzturēšanās vietu).
- pieturēt Panākt, ka (piemēram, darba dzīvnieks) apstājas, parasti uz neilgu laiku. Apstādināt (1).
- pieradināt Panākt, ka (savvaļas dzīvnieks) pierod pie cilvēkiem, pie mājas apstākļiem.
- Izlīdzināt spēli Panākt, ka pretinieks zaudē pārsvaru.
- Izlīdzināt spēli Panākt, ka spēles pretinieks zaudē pārsvaru.
- uzdabūt Panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pieceļas (kājās).
- pansionārs Pansijas (2) iemītnieks.
- koijots Par vilku mazliet mazāks suņu dzimtas dzīvnieks ar pelēkbrūnu apspalvojumu.
- debitors Parādnieks.
- pārdzirdīt Pārāk daudz dzirdot (ar šķidru ēdienu), pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz izdzerot, kļūst slims.
- pārēdināt Pārāk daudz ēdinot, pārbarot (dzīvnieku). Pieļaut, ka (dzīvnieks), pārāk daudz apēdot, kļūst slims.
- māsa Parasti savienojumā «medicīnas māsa»: medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- vienaira Parasti savienojumos «vienairu divnieks», «vienairu četrinieks», «vienairu astoņnieks»: sportistu komanda, kurā ir divi, četri vai astoņi airētāji un kurā katram airētājam paredzēts viens airis.
- liekēdis Parazitējošs dzīvnieks vai augs.
- veikalnieks Pārdevējs veikalā. Arī veikala īpašnieks.
- vikārs Pareizticīgo baznīcā - bīskaps, augstāka garīdznieka (piemēram, arhibīskapa) vietnieks vai palīgs eparhijas pārvaldīšanā.
- patriarhs Pareizticīgo baznīcas augstākais garīdznieks (vairākās zemēs).
- pārgalvis Pārgalvīgs cilvēks. Pārgalvnieks.
- pārgudrelis Pārgudrinieks.
- komunārs Parīzes Komūnas dalībnieks.
- kaza Pārnadžu kārtas (lauksaimniecības vai savvaļas) dzīvnieks, kam raksturīgas spēcīgas kājas, plata piere, ragi.
- žirafe Pārnadžu kārtas dzīvnieks (Āfrikā) ar dzeltenbrūnu, plankumainu apmatojumu, garu kaklu un garām kājām.
- cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei).
- Meža cūka Pārnadžu kārtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām.
- sapārot Pārojot panākt, ka (dzīvnieks) apaugļojas.
- pārvaldnieks Pārvaldes (piemēram, lietu pārvaldes) priekšnieks.
- komandants Pārvaldnieks (celtnē, kas pieder sabiedriskai vai mācību iestādei).
- vest Pārvietojoties, parasti ejot, panākt, ka (dzīvnieks, parasti pavadā, valgā) seko, virzās līdzi.
- zaķis Pasažieris, kam nav braukšanas biļetes. Bezbiļetnieks.
- pastnieks Pasta darbinieks, kas piegādā pasta sūtījumus adresātiem.
- pašslepkava Pašnāvnieks.
- autokrāts Patvaldnieks, neierobežots, vienpersonisks valdnieks.
- patvaldonis Patvaldnieks.
- tirāns Patvaļīgs, nežēlīgs, varmācīgs valdnieks. Arī despots (1).
- patgalvis Patvaļnieks.
- patvarnieks Patvarībnieks.
- patvarībnieks Patvarīgs cilvēks. Arī patvaļnieks.
- Paunu žīds Pauninieks.
- Paunu žīds Pauninieks.
- pelavnīca Pelavnieks.
- pelūde Pelavnieks.
- pelēcis Pelēkas krāsas dzīvnieks (parasti zirgs, vilks, zaķis).
- Rentes kungs Persona (parasti muižnieks), kas kādam iznomāja lauku saimniecību.
- izdevējs Persona, darbinieks, kas izsniedz (ko). Izsniedzējs.
- recidīvists Persona, kas atkārtoti izdara noziegumu, kas krimināllikumā kvalificēts pat bīstamu (parasti pēc tam, kad tā ir izcietusi sodu par līdzīgu noziegumu vai izbēgusi no soda izciešanas vietas). Bīstams noziedznieks, kam krimināllikums pastiprina soda sankciju.
- partizāns Persona, kas ietilpst bruņoto spēku sastāvā un cīnās pret pretinieku tā okupētajā teritorijā. Arī pretošanās kustības dalībnieks.
- galvasnauda Personas nodoklis, ko, piemēram, pirmsrevolūcijas Krievijā, maksāja katrs pavalstnieks, izņemot privileģēto šķiru, kārtu un profesiju piederīgos.
- pieklīdenis Pieklīdis dzīvnieks, arī cilvēks.
- vilkt Pieliekot spēku, vedot (parasti pavadā, valgā), panākt, ka (dzīvnieks) seko, iet līdzi.
- pārkarsēt Pieļaut, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārkarst.
- Zaudēt vārtus Pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē).
- Zaudēt vārtus Pieļaut, ka pretinieks gūst vārtus (sporta spēlē).
- partorgs Pilnvarots partijas darbinieks (no 1933. g. līdz 1961. g.).
- pilskungs Pils un tās novada valdnieks vai pārvaldnieks. Administratīvas teritorijas pārvaldnieks.
- kastelāns Pils uzraugs. Sabiedriskas (retāk privātas) celtnes pārvaldnieks (dažās zemēs).
- meistardziedonis Pilsētas dzejnieks un dziedonis, cunftes loceklis (Vācijā no 14. līdz 16. gadsimtam).
- Iecirkņa pristavs Pilsētas policijas iecirkņa priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- policijmeistars Pilsētas policijas priekšnieks (pirmsrevolūcijas Krievijā un dažās kapitālistiskajās valstis).
- sinjors Pilsētvalsts valdnieks (Itālijā no 13. gadsimta līdz 15. gadsimtam).
- pinkainis Pinkains dzīvnieks.
- koncertmeistars Pirmais vijolnieks (solists) simfoniskajā orķestrī.
- pirmziemnieks Pirmklasnieks.
- pīļknābis Pirmzīdītāju apakšklases dzīvnieks (Austrālijā) ar garu, plakanu knābi, ko klāj ragvielas kārta.
- simtkājis Plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns, daudzkāju klases dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem.
- plantators Plantācijas (2) īpašnieks.
- diloņslimnieks Plaušu tuberkulozes slimnieks.
- jenots Plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā). Mazlācītis.
- leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu.
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu. Leduslācis.
- ūdele Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenstilpju krastos.
- zebiekste Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas mazākais dzīvnieks ar ļoti tievu un lunkanu vidukli, īsām kājām un paīsu asti.
- ūdrs Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar īsu, biezu, spīdīgu tumšbrūnu apmatojumu.
- vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali.
- polārlapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar smailu purnu, garu, kuplu asti un pelēcīgu (vasarā) vai ballu (ziemā) apmatojumu.
- lapsa Plēsēju kārtas suņu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar smailu purnu un garu, kuplu asti.
- cauna Plēsēju kārtas vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti.
- plēsējdzīvnieks Plēsīgs dzīvnieks (parasti plēsējs, piekūnveidīgo kārtas putns).
- bestija Plēsīgs dzīvnieks, zvērs.
- plēsonis Plēsīgs dzīvnieks.
- leopards Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu apmatojumu, spēcīgām kājām. Pantera.
- pantera Plēsīgs kaķu dzimtas dzīvnieks ar plankumainu, retumis melnu, apmatojumu, spēcīgām kājām. Leopards.
- šakālis Plēsīgs suņu dzimtas dzīvnieks (Dienvidāzijā, Vidusāzijā, Āfrikā), kas pārtiek no sīkiem dzīvniekiem, dzīvnieku maitām, arī no augļiem.
- nezvērs Plēsonīgs, agresīvs dzīvnieks.
- polārpētnieks Polāro apgabalu pētnieks, polārekspedīcijas dalībnieks.
- Polārais pētnieks Polārpētnieks.
- polārnieks Polārpētnieks.
- pristavs Policijas (arī tiesu) darbinieks (pirmsrevolūcijas Krievijā). Policijas priekšnieks (nelielā administratīvā vienībā pirmsrevolūcijas Krievijā).
- litogrāfs Poligrāfijas darbinieks - litogrāfijas speciālists.
- poligrāfiķis Poligrāfijas darbinieks.
- reakcionārs Politiskās reakcijas piekritējs vai līdzdalībnieks. Konsekvents (politiskā, ideoloģijas, kultūras, tehnikas) progresa ienaidnieks.
- labējais Politisks darbinieks, kas aizstāv reakcionāras, konservatīvas idejas, uzskatus.
- tūkstoškāji Posmkāju klase, pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem. Šīs klases dzīvnieks. Daudzkāji.
- zirneklis Posmkāju tipa bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
- kukainis Posmkāju tipa dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt.
- vēzis Posmkāju tipa vēžveidīgo klases dzīvnieks.
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos.
- falanga Prāvs, neindīgs zirnekļveidīgo klases dzīvnieks (siltajās zemēs).
- savedējs Precību starpnieks. Arī starpnieks (parasti savtīgs) vīrieša un sievietes intīmā tuvināšanā.
- melnsimtnieks Pret revolucionāro kustību vērstas policijas un monarhistisko organizāciju izveidotas bandas loceklis (1905.-1907.gada revolūcijas laikā). Galēji reakcionārs, šovinistisks politisks darbinieks.
- ienaidnieks Pretinieka karaspēks. Pretinieks (bruņotā sadursmē).
- pretspēlētājs Pretinieks (sporta spēlēs).
- pretnieks Pretinieks.
- pretspēks Pretinieks.
- pretizlūks Pretizlūkošanas dienesta darbinieks.
- viceprezidents Prezidenta vietnieks.
- valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos.
- ķīla Priekšmets, ko dod spēles dalībnieks, kurš nav izpildījis uzdevumu, un ko var saņemt atpakaļ pēc noteiktu darbību veikšanas.
- nasta Priekšmetu, masas daudzums, kopums, ko (dzīvnieks) var vienā reizē pārvietot.
- priekšniecība Priekšnieks.
- vicepriekšsēdētājs Priekšsēdētāja vietnieks.
- priekškalps Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā).
- priekšpuisis Priekšstrādnieks (lauku saimniecībā).
- svētnieks Priesteris, garīdznieks.
- pērtiķis Primātu kārtas dzīvnieks, kam ir tvērējķepas ar citiem pirkstiem pretstatītu pirmo pirkstu, pilnīgi noslēgti, uz priekšu vērsti acu dobumi un ļoti attīstītas lielās smadzenes.
- menedžeris Profesionāls administrators, pārvaldnieks, kādu jautājumu kārtotājs.
- žokejs Profesionāls jātnieks.
- retrogrāds Progresa pretinieks, reakcionārs. Cilvēks ar atpalikušiem uzskatiem.
- kreiss Progresīvs, revolucionārs politisks darbinieks (kapitālistiskajās valstīs).
- superintendents Protestantu garīdznieks, kam ir augstākā administratīvā vara kādā teritorijā (ja nepastāv bīskapa amats).
- gubernators Provinces pārvaldnieks, cietokšņa priekšnieks, okupācijas varas pārstāvis.
- pučists Puča dalībnieks. Arī sazvērnieks.
- vasaraudzis Pusaudzis, pusaudze. Arī padsmitgadnieks. Par pusaudzi vai padsmitgadnieku nedaudz jaunāks zēns, jaunāka meitene.
- graudnieks Pusgraudnieks.
- slaidpirkstainis Puspērtiķu apakškārtas dzīvnieks, kam ir raksturīgi slaidi pirksti.
- krusttēvs Radinieks (piemēram, tēva vai mātes brālis). Vīrietis attiecībā pret bērnu vai gados ievērojami jaunāku cilvēku. Tēvocis.
- Rada gabals Radinieks.
- Rada gabals Radinieks.
- radabrālis Radinieks.
- radagabals Radinieks.
- radubrālis Radinieks.
- radiodarbinieks Radiofonijas darbinieks.
- ragots Ragains dzīvnieks (2).
- spalva Rakstnieka, žurnālista u. tml. darbība. Tekstu kopums, ko ir uzrakstījis kāds rakstnieks, žurnālists u. tml.
- dokumentālists Rakstnieks - dokumentālās prozas autors.
- aprakstnieks Rakstnieks vai žurnālists, kas strādā galvenokārt apraksta (2) žanrā.
- satīriķis Rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kura darbiem ir raksturīga satīra (1).
- Vārda mākslinieks Rakstnieks, dzejnieks.
- prozaiķis Rakstnieks, kas daiļdarbus raksta prozā.
- dzejnieks Rakstnieks, kas sacer dzejoļus.
- klasiķis Rakstnieks, mākslinieks, zinātnieks, kura darbi laika gaitā saglabājuši savu vērtību un kļuvuši par kultūras neatņemamu sastāvdaļu.
- zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi.
- krokodils Rāpuļu klases krokodilu kārtas dzīvnieks (Āfrikā, Dienvidāzijā, Ziemeļaustrālijā, Amerikā).
- Ratu meistars Ratnieks.
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- noraut Raujot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties līdzi lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- noraut Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Raujot, ar rāvienu panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- paraut Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Raujot, spēji, spēcīgi velkot, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās nelielu attālumu.
- ekspluatators Ražošanas līdzekļu privātīpašnieks, kas piesavinās citu cilvēku darbu (visbiežāk virsdarbu).
- stahanovietis Ražošonas pirmrindnieks un novators, kas cīnījās pat visaugstāko darba ražīguma sasniegšanu (Padomju Savienībā).
- māmuļnieks Reakcionāri noskaņots Blatviešu biedrības biedrs, sabiedrisks darbinieks (līdz Pirmajam pasaules karam).
- rēderis Rēderejas īpašnieks.
- prorektors Rektora vietnieks.
- kalkulators Rēķinvedības darbinieks, kas veic kalkulāciju.
- rēķinvedis Rēķinvedības speciālists. Darbinieks (uz ņēmumā, iestādē), kas veic rēķinvedības uzdevumus.
- rentmeistars Rentejas priekšnieks, pārzinis.
- Rentes saimnieks Rentes māju saimnieks.
- Rentes saimnieks Rentes māju saimnieks.
- resnītis Resns (parasti maza auguma) cilvēks vai dzīvnieks.
- resnis Resns cilvēks vai dzīvnieks.
- resnulis Resns cilvēks vai dzīvnieks. Resnis.
- restaurators Restaurācijas (2) dalībnieks, piekritējs.
- badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks.
- romānists Romānu rakstnieks.
- ķīlnieks Rotaļas dalībnieks, no kura paņemta ķīla.
- norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs. Būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs.
- uzņemt Rūpēties, lai (piemēram, viesis, tūrists, talcinieks) tiktu nodrošināts ar visu nepieciešamo, paredzēto, justos apmierināts.
- rūpnieks Rūpnīcas īpašnieks.
- lielrūpnieks Rūpnieks, kam pieder liels rūpniecības uzņēmums.
- atsist Sadursmē atvairīt (pretinieka uzbrukumu). Panākt, ka (pretinieks) atkāpjas.
- kungs Saimnieks, darba devējs (attiecībā pret padoto) antagonistisku šķiru sabiedrībā. (Saimniecības, uzņēmuma u. tml.) īpašnieks.
- dzimtnieks Saimnieks, kas savu saimniecību iepircis no muižas par dzimtu.
- pats Saimnieks, saimniece.
- telefonists Sakarnieks, kas iekārto un pārrauga telefona līnijas.
- telegrāfists Sakaru darbinieks, kas pieņem un noraida telegrammas.
- teletaipists Sakaru darbinieks, kas strādā ar teletaipu.
- sakarnieks Sakaru, iestādes darbinieks.
- vilksomainis Samaiņu apakšklases plēsīgs dzīvnieks, apmēram suņa lielumā, ar pelēcīgu apmatojumu un tumšām šķērsjoslām uz muguras.
- šamanis Samanisma kulta kalpotājs, dziednieks, senču gudrību glabātājs.
- parads Samērā tāls radinieks.
- pusrads Samērā tāls radinieks.
- dīvainis Savādnieks.
- savdabis Savdabīgs dzīvnieks, augs.
- darītājs Savienojumā ar «darba»: strādātājs, strādnieks.
- cūciņa Savienojumā ar «jūras»: neliels grauzēju kārtas dzīvnieks.
- ierādītājs Savienojumā ar «vieta». Darbinieks (piemēram, kinoteātrī), kura uzdevums ir ierādīt apmeklētājiem vietas.
- dārzs Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks sastopams dārzos, parkos u. tml.
- māja Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks uzturas cilvēku mājokļu tuvumā vai cilvēku mājokļos.
- rēzus Savienojumos «rēzus makaks», arī «rēzus pērtiķis»: samērā liels mērkaķu dzimtas dzīvnieks (Himalajos) ar zaļganpelēku apmatojumu, sārtu seju un ausīm, sarkanām sēžas tulznām.
- savvaļnieks Savvaļas augs, dzīvnieks.
- zvērs Savvaļas zīdītājdzīvnieks.
- sazvērnieks Sazvērestības dalībnieks.
- sedlinieks Seglinieks.
- trīs Sekmju vērtējums, atzīme «apmierinoši» (parasti skolā). Trijnieks.
- četri Sekmju vērtējums, atzīme «labi» (parasti skolā). Četrinieks.
- viens Sekmju vērtējums, atzīme «ļoti neapmierinoši» (parasti skolā). Vieninieks.
- divi Sekmju vērtējums, atzīme «neapmierinoši» (parasti skolā). Divnieks.
- pieci Sekmju vērtējums, atzīme «teicami» (parasti skolā). Piecnieks.
- olimpietis Senajā Grieķijā - olimpisko spēļu dalībnieks.
- pretors Senajā Romā - amatpersona, kas realizēja augstāko tiesas varu un atbildēja par iekšējo kārtību. Arī provinces pārvaldnieks.
- imperators Senajā Romā - karavadonis, vēlāk valdnieks. Karavadoņa, vēlāk valdnieka tituls.
- kolons Senajā Romā - neliela zemes gabala nomnieks.
- prokurators Senajā Romā - provinces pārvaldnieks.
- prokurators Senajā Romā - saimniecības pārvaldnieks. Tiesas pilnvarotais. Ierēdnis, kas vāca nodokļus.
- bards Seno ķeltu dziesminieks.
- vaidelotis Seno latviešu dziesminieks. Arī burtnieks (2).
- krīvs Seno prūšu, lietuviešu, latviešu priesteris, zintnieks.
- skalds Seno skandināvu dziesminieks.
- skunkss Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks (Ziemeļamerikā, Vidusamerikā) ar spožu, melnu, balti svītrotu apmatojumu, īsām kājām, kuplu asti un anāliem dziedzeriem, kas izdala smirdošu sekrētu.
- tinis Sermuļu dzimtas vidēja lieluma dzīvnieks ar īsām kājām un biezu, rupju, melnu vai brūnganu apmatojumu.
- namiķis Sētnieks.
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties. Šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt.
- ērce Sīks vai ļoti sīks zirnekļveidīgo klases dzīvnieks, kas parazitē uz augiem vai dzīvniekiem.
- vivere Sīks, arī vidēji liels plēsēju kārtas dzīvnieks ar slaidu vidukli, garu asti un mazu galvu.
- sīksaimnieks Sīksaimniecības īpašnieks.
- vampīrs Sikspārņu kārtas dzīvnieks (Amerikas tropos, subtropos), kas naktī sūc siltasiņu dzīvnieku asinis. Asinssūcējs sikspārnis.
- mazzemnieks Sīkzemnieks.
- Sīkais zemnieks Sīkzemnieks.
- skaistulis Skaists dzīvnieks, augs.
- Daļskaitļa saucējs Skaitlis, kas rāda, cik vienādās daļās ir sadalīts vieninieks.
- balss Skaņu kopums, ko (dzīvnieks) rada ar īpašu membrānu vai balss saišu vibrācijām.
- mūziķis Skaņu mākslinieks, mūzikas darbinieks, atskaņotājs.
- uzmanīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- uzraudzīt Skatīties, vērot, lai nepieļautu, ka (dzīvnieks) nepakļaujas, izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, arī lai sargātu (to) no kā nevēlama.
- aktieris Skatuves mākslinieks - lomas tēlotājs teātra izrādēs, filmās u. tml.
- komiķis Skatuves mākslinieks, komisku lomu tēlotājs (parasti teātra, cirka mākslā).
- raksturtēlotājs Skatuves mākslinieks, kura dotības ir piemērotas raksturtēlu atveidei.
- traģiķis Skatuves mākslinieks, traģisku lomu tēlotājs.
- Skolas mācību pārzinis Skolas direktora vietnieks mācību darbā.
- Skolas mācību pārzinis Skolas direktora vietnieks mācību darbā.
- Skolas mācību pārzinis Skolas direktora vietnieks mācību darbā.
- jaunarmietis Skolēnu Vissavienības militāro sporta spēļu «Kāvi» dalībnieks.
- pēcstundnieks Skolnieks, kas ir atstāts (skolā) pēc mācību stundām.
- Skolas puika Skolnieks.
- Skolas puika Skolnieks.
- Skolas zēns Skolnieks.
- skolaspuika Skolnieks.
- haizivs Skrimšļzivju klases dzīvnieks ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem.
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
- sirdzējs Slimnieks.
- vājinieks Slimnieks.
- vārgdienis Slimnieks.
- Slinkuma maiss Slinks cilvēks vai dzīvnieks.
- sliņķis Slinks dzīvnieks.
- malka Slinks, slikts darba veicējs (cilvēks vai dzīvnieks).
- kirasieris Smagās kavalērijas jātnieks, kuru aizsargā metāla bruņas.
- dūrējs Smecernieks.
- karikatūra Smieklīgs, neveikls (kā) līdzinieks, atdarinājums, kas ir maz līdzīgs oriģinālam.
- lāčsomainis Somaino apakšklases neliels, lācim līdzīgs dzīvnieks (Austrālijā), kam raksturīgs īss, plais purns, lielas ausis, pelēks, biezs apmatojums un kas dzīvo koku lapotnēs.
- žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos.
- grands Spāņu muižnieks, aristokrāts.
- sparingpartneris Sparinga dalībnieks.
- meistardarbnīca Speciāls apmācības kurss (buržuāziskās Latvijas Mākslas akadēmijā), ko vadīja izcils mākslinieks pedagogs.
- uzpurnis Speciāls, parasti no ādas izgatavots, dzīvnieka, parasti suņa, purnam uzmaucams, aizsargs, lai dzīvnieks nevarētu kādam iekost.
- spītnieks Spītīgs dzīvnieks.
- spītavnieks Spītnieks.
- sekundants Sporta (piemēram, boksa, paukošanas, šaha) sacensību dalībnieka starpnieks un palīgs.
- uzbrucējs Sporta spēju (piemēram, futbola) komandas dalībnieks, kura pamatuzdevums ir veikt tiešās darbības punktu ieguvei.
- snaiperis Sporta spēles dalībnieks, kas precīzi raida bumbu, ripu.
- aizsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kas veic aizsardzības funkciju.
- vārtsargs Sporta spēles komandas dalībnieks, kura uzdevums ir sargāt savas komandas vārtus - nepieļaut, ka pretinieks ievirza tajos bumbu vai ripu.
- pussargs Sporta spēļu (parasti futbola) komandas dalībnieks, kas palīdz gan aizsargiem, gan uzbrucējiem un spēles laikā uztur sakarus starp tiem.
- skijorings Sporta veids - braukšana ar slēpēm, kurā slēpotāju velk motorizēts transportlīdzeklis (parasti motocikls, mopēds) vai dzīvnieks (parasti zirgs, briedis).
- krosists Sportists, kas specializējies krosā. Krosa dalībnieks.
- izjubrs Staltbrieža Austrumsibīrijās pasuga. Šīs pasugas dzīvnieks.
- marals Staltradžu dzimtas Sibīrijas pasugas dzīvnieks, kura pantus izmanto ārstniecības līdzekļu (piemēram, pantokrīna) izgatavošanai.
- stārasts Stārastijas pārvaldnieks. Monarha pārstāvis vojevodistē, stārastijā, pagastā.
- vidutājs Starpnieks (1).
- Preču (arī precību) tēvs Starpnieks precībās.
- Precību (arī preču) tēvs Starpnieks precībās.
- Precību (arī preču) tēvs Starpnieks precībās.
- mākleris Starpnieks tirdzniecības un biržas darījumos.
- komisionārs Starpnieks tirdznieciskos darījumos, persona, kas par zināmu atlīdzību veic tirdznieciskus darījumus.
- stāstnieks Stāstu rakstnieks.
- nebrīve Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots.
- nebrīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) ir iesprostots.
- brīvība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) nav iesprostots.
- svabadība Stāvoklis, kad (dzīvnieks) nav iesprostots.
- ielenkums Stāvoklis, kad (karaspēka grupējumu, militāru objektu) ir izolējis pretinieks. Paveikta darbība --> ielenkt (2).
- parazītisms Stāvoklis, kad augs, dzīvnieks parazitē vai mēdz parazitēt uz cita organisma vai citā organismā.
- pārsvars Stāvoklis, kad pretinieks cīņā, sacensībā tiek pārspēts. Stāvoklis, kad ir pārsniegts kā cita daudzums, pakāpe.
- Darba darītājs Strādātājs. Strādnieks.
- Darba vīrs Strādīgs cilvēks, arī strādnieks.
- apmetējs Strādnieks - apmešanas darbu speciālists.
- algādzis Strādnieks (muižā, zemnieka saimniecībā), kas strādā par dienas, nedēļas vai mēneša algu.
- nesējs Strādnieks (parasti dzelzceļa stacijās), kas par noteiktu samaksu pārnēsā pasažieru rokas bagāžu.
- matrozis Strādnieks (tirdzniecības, pasažieru) kuģa klāja komandā.
- dokers Strādnieks dokā, kuģu būvētavā, krāvējs ostā.
- kokstrādnieks Strādnieks kokrūpniecībā.
- viesstrādnieks Strādnieks no citas valsts.
- Darba vīrs Strādnieks, arī strādīgs cilvēks.
- mašīnstrādnieks Strādnieks, kas apkalpo mašīnu.
- modeļnieks Strādnieks, kas izgatavo izstrādājuma paraugeksemplārus.
- kartonāžists Strādnieks, kas izgatavo kartonāžu. Kartonāžas rūpniecības speciālists.
- kartonētājs Strādnieks, kas izgatavo kartonu, kartona izstrādājumus. Arī kartonāžists.
- kārsējs Strādnieks, kas kārš (vilnu). Kāršanas speciālists.
- lējējs Strādnieks, kas lej (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē un gatavo, veido (ko). Speciālists šādā darbā.
- metāllējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar metālliešanu. Metālliešanas speciālists.
- metinātājs Strādnieks, kas nodarbojas ar metināšanu.
- tēraudkausētājs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudkausēšanu. Tēraudkausēšanas speciālists.
- tēraudlējējs Strādnieks, kas nodarbojas ar tēraudliešanu. Tēraudliešanas speciālists.
- termists Strādnieks, kas nodarbojas ar termisko apstrādi. Termiskās apstrādes speciālists.
- brāķdaris Strādnieks, kas ražo brāķi. Slikts, neapzinīgs strādnieks.
- frēzētājs Strādnieks, kas strādā ar frēzmašīnu. Frēzēšanas speciālists.
- Sezonas strādnieks Strādnieks, kas strādā sezonas darbu.
- sētnieks Strādnieks, kas uztur kārtībā ielu pie mājas, mājas pagalmu, kāpņu telpas.
- transportstrādnieks Strādnieks, kas veic ar kravu transportēšanu saistītus darbus. Arī krāvējs (2).
- ūdenslīdējs Strādnieks, kas veic darbus, darbības zem ūdens speciālā tērpā.
- palīgstrādnieks Strādnieks, kas veic palīgdarbus.
- pamatstrādnieks Strādnieks, kas veic pamatdarbu (1).
- remontstrādnieks Strādnieks, kas veic remontdarbus.
- uzsitējs Strādnieks, kas veic savu darbu, strādājot ar āmuru, veseri.
- Sezonas strādnieks Strādnieks, kas veic sezonas darbu.
- priekšstrādnieks Strādnieks, kas, pats strādājot, vada kādas strādnieku grupas darbu.
- Darba cilvēks Strādnieks.
- darbaspēks Strādnieku, darbinieku kopums. Arī strādnieks, darbinieks.
- stratēģis Stratēģijas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar karu, arī ar plašām militārām operācijām saistītus jautājumus.
- streikotājs Streika dalībnieks.
- burlaks Strūdznieks, laivu vilcējs (pirmsrevolūcijas Krievijā).
- iestumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- izstumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- nostumt Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā, gar (ko). Stumjot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no ka).
- pastumt Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Stumjot panākt, ka (cilvēks, arī dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu.
- sudmalis Sudmalnieks.
- suns Suņu dzimtas mājdzīvnieks, kam ir saimnieciska vai dekoratīva nozīme. Mājas suns.
- svešnieks Svešinieks.
- piligrims Svētceļnieks.
- svētceļotājs Svētceļnieks.
- svētceļnieks Svētceļojuma dalībnieks.
- kukainis Šāds parazitējošs dzīvnieks (parasti uts).
- brīvbandinieks Šaha spēlē - bandinieks, kam priekšā nav pretinieka bandinieku.
- šahtinieks Šahtas (1) strādnieks.
- lācis Šīs dzimtas dzīvnieks (parasti brūnais lacis).
- briedis Šīs dzimtas dzīvnieks (parasti staltradzis).
- mērkaķis Šis dzimtas dzīvnieks.
- ronis Šīs dzimtas dzīvnieks.
- sikspārnis Šīs dzimtas dzīvnieks.
- valzirgs Šīs dzimtas dzīvnieks.
- makaks Šīs ģints dzīvnieks.
- valis Šīs kārtas dzīvnieks.
- apaļmutes Šīs klases dzīvnieks.
- masons Šīs organizācijas biedrs. Brīvmūrnieks.
- šķēpnesis Šķēpnieks.
- šosejnieks Šosejas strādnieks.
- augstražīgs Tāds (augs, dzīvnieks), kas dod bagātīgu produkciju. Produktīvs.
- hibrīds Tāds (augs, dzīvnieks), kas iegūts ar hibridizāciju (1).
- adatains Tāds (augs, dzīvnieks), kas pārklāts ar smailiem, asiem izaugumiem. Tāds (augs, dzīvnieks), kam ir smaili, asi izaugumi.
- drukns Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir paresns augums, ķermenis.
- rudacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir rudas acis.
- zaļacains Tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir zaļas acis.
- vienacis Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam ir viena acs.
- bezspēcīgs Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam nav spēka. Nespēcīgs.
- dzirdīgs Tāds (cilvēks, dzīvnieks), kam piemīt spēja dzirdēt.
- bārdains Tāds (dzīvnieks vai augs), kam ir bārdai līdzīgs veidojums.
- pienīgs Tāds (dzīvnieks, parasti govs), no kura var iegūt daudz piena.
- bikšains Tāds (dzīvnieks, parasti putns), kam ir kupls kāju apspalvojums.
- dižraibs Tāds (dzīvnieks), kam apmatojumā vai apspalvojumā ir lieli raibumi.
- ausains Tāds (dzīvnieks), kam ir (lielas) ausis.
- gudrs Tāds (dzīvnieks), kam ir augsti attīstīta smadzeņu darbība, - tāds (dzīvnieks), kas ir apmācīts un labi kalpo cilvēkam.
- baltvēderains Tāds (dzīvnieks), kam ir balta vai gaiša pavēdere.
- bārdains Tāds (dzīvnieks), kam ir bārda.
- četrkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir četras kājas.
- daudzkājains Tāds (dzīvnieks), kam ir daudzas (parasti vairāk nekā četras) kājas.
- garastains Tāds (dzīvnieks), kam ir gara aste.
- garausains Tāds (dzīvnieks), kam ir garas ausis.
- garvilnas Tāds (dzīvnieks), kam ir garš apmatojums.
- īsastains Tāds (dzīvnieks), kam ir īsa aste.
- melngalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir melns vai ļoti tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- sarkanacains Tāds (dzīvnieks), kam ir sarkanas, sarkanīgas acis.
- sarkangalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir sarkanīgs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- dižciltīgs Tāds (dzīvnieks), kam ir tīršķirnes galvenās pazīmes un kas ir reģistrēts ciltsgrāmatā.
- tumšgalvains Tāds (dzīvnieks), kam ir tumšs galvas apmatojums vai apspalvojums.
- daudzauglīgs Tāds (dzīvnieks), kam raksturīga daudzauglība.
- dzeltenkrūtains Tāds (dzīvnieks), kam uz krūtīm ir dzeltens apspalvojums vai apmatojums.
- sarkanvēdera Tāds (dzīvnieks), kam vēders it sarkans, ar sarkaniem laukumiem.
- lāga Tāds (dzīvnieks), kas atbilst noteiktām izmantošanas prasībām.
- izvēlīgs Tāds (dzīvnieks), kas grib (ēst) tikai to, kas garšo.
- izveicīgs Tāds (dzīvnieks), kas ir veikls.
- asinskārs Tāds (dzīvnieks), kas kāro asiņu.
- badīgs Tāds (dzīvnieks), kas mēdz badīties.
- vaislīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus. Tāds, kas spēj labi vaisloties.
- auglīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus. Vaislīgs.
- ražīgs Tāds (dzīvnieks), kas spēj regulāri dot pēcnācējus. Vaislīgs.
- beigts Tāds (dzīvnieks), kas zaudējis dzīvību. Nedzīvs.
- braucams Tāds (dzīvnieks), ko izmanto par vilcējspēku (lauku un transporta darbos).
- aukstasiņu Tāds (dzīvnieks), kura ķermeņa temperatūra atkarīga no apkārtējās vides temperatūras.
- gaļa Tāds (dzīvnieks), no kā iegūst daudz gaļas. Tāds (dzīvnieks), kuru audzē gaļas ieguvei.
- gaļīgs Tāds (dzīvnieks), no kura var iegūt daudz gaļas (1).
- ražīgs Tāds (lauksaimniecības dzīvnieks), kas spēj regulāri dot daudz piena.
- virtuozs Tāds (mākslinieks, parasti mūziķis), kam ir tehniski izkopts, izcils profesionālais izpildījums. Tāds, kam (kādā nozarē) ir izcila profesionālā meistarība, izcila prasme.
- iejūtīgs Tāds (mākslinieks), kas labi iejūtas (atveidojamā saturā, materiālā u. tml.).
- bezīpašnieka Tāds, karn nav īpašnieka vai kam nav zināms īpašnieks.
- vienpusējs Tāds, kas attiecas uz vienu dalībnieku. Tāds, kurā piedalās, kurā iesaistīts viens dalībnieks.
- vēsturisks Tāds, kas ir pagātnes liecinieks, pagātnes vērtību glabātājs.
- retrogrāds Tāds, kas ir progresa pretinieks, reakcionārs. Tāds, kas ir ar atpalikušiem uzskatiem. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- nepiederošs Tāds, kas nav piederīgs (piemēram, pie kāda kolektīva, organizācijas). Tāds, kas nav aktīvs līdzdalībnieks (piemēram, kādā pasākumā). Tāds, kam nav tiesību atrasties (kur). Nepiederīgs (1).
- svešs Tāds, kas nav radinieks.
- pēcfiniša Tāds, kas sākas, pastāv, noris pēc tam, kad sacensību dalībnieks ir finišējis.
- taktiķis Taktikas (1) speciālists. Militārs darbinieks, kas izstrādā ar kaujas sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu saistītus jautājumus.
- talcēns Talcinieks.
- talcinieks Talkas dalībnieks.
- talmudists Talmuda priekšrakstu, mācību pazinējs, pētnieks, arī piekritējs.
- hibrīds Tas (augs, dzīvnieks), kas ir iegūts ar hibridizāciju (1).
- nabadziņš Tas (cilvēks), kas ir nožēlojams, nelaimīgs. Arī tas (parasti dzīvnieks), kas ir nožēlojams, vārgs.
- spoks Tas (parasti cilvēks vai dzīvnieks), kas izskatās, izturas dīvaini, neparasti. Tas, kas ir ļoti neglīts, arī atbaidošs.
- dzīvotājs Tas (parasti cilvēks, dzīvnieks), kas dzīvo, spēj dzīvot (1).
- nelietis Tas (parasti dzīvnieks, augs), kas nodara (cilvēkam) postu, ļaunumu.
- ienaidnieks Tas (parasti dzīvnieks), kas iznīcina (kādus dzīvniekus), kaitē (kādiem dzīvniekiem).
- lolojums Tas (piemēram augs, dzīvnieks), kas ir rūpīgi kopts un saudzēts.
- pavadonis Tas (piemēram, dzīvnieks, augs, arī viela), kas parasti ir sastopams, izplatīts kā tuvumā.
- vientulis Tas, kas dzīvo, darbojas viens pats, atšķirts no citiem, arī tas, kam nav ģimenes, piederīgo. Arī vientuļnieks.
- tautfrontietis Tautas frontes dalībnieks, loceklis.
- repetitors Teātra darbinieks, kas (parasti muzikālajā teātrī) tēlotājiem, baletdejotājiem palīdz iestudēt lomas, partijas.
- Skatuves meistars Teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
- Skatuves meistars Teātra darbinieks, kas pārzina skatuves iekārtošanu izrādei.
- siltumtehniķis Tehniķis, arī strādnieks, kas strādā siltumtehnikā.
- tekstilnieks Tekstilmākslinieks.
- tekstilnieks Tekstilrūpniecības speciālists, arī strādnieks.
- telefonists Telefona centrāles darbinieks, kas strādā pie komutatora.
- ģērbkambaris Telpa (baznīcā), kur uzturas garīdznieks pirms un pēc dievkalpojuma vai dievkalpojuma starplaikos.
- terorists Terorisma piekritējs. Terora akta dalībnieks.
- dalailama Tibetas augstākais garīdznieks un valdnieks.
- apsūdzētājs Tiesas procesa dalībnieks, kas uztur apsūdzību.
- persona Tiesību subjekts kā tiesiskās attiecības dalībnieks, kam pieder tiesībspēja un rīcībspēja.
- tiesībnieks Tiesību zinātnes speciālists. Tiesību zinātnieks.
- tiesībzinātnieks Tiesību zinātnes speciālists. Tiesību zinātnieks.
- Tiesību subjekts Tiesiskās attiecības dalībnieks, kam ir tiesībspēja un rīcībspēja.
- tievulis Tievs cilvēks vai dzīvnieks.
- prečzinis Tirdzniecības darbinieks, kas veic preču uzskaiti, kontroli.
- totēms Totēmisma - dzīvnieks, augs, dabas parādība, priekšmets, ko uzskata par kādas cilvēku kopas senci.
- traktiernieks Traktiera īpašnieks.
- trakulis Trakulīgs dzīvnieks.
- uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas, arī uzbrūk (kādam).
- uztramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- notramdīt Tramdot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- tramvajnieks Tramvaja transporta darbinieks, parasti tramvaja vadītājs.
- pavadonis Transporta darbinieks, kura uzdevums ir rūpēties par noteikumiem atbilstošo kārtību transportlīdzeklī (parasti vilcienā).
- transportnieks Transportdarbinieks. Arī transportstrādnieks.
- pietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko).
- aiztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās. _imperf._ Trenkt prom. Trencot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aiztriekt.
- attrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. _imperf._ Trenkt šurp. Trencot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.). Attriekt (1).
- ietrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- iztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- iztrenkt Trencot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- pārtrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
- pārtrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uztrenkt Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Trencot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārtrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- uztrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- notrenkāt Trenkājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē, nost, gar (ko).
- trešziemnieks Trešklasnieks.
- pietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- notriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) virzās un pabeidz virzīties lejā, nost, gar (ko). Triecot panākt, ka (dzīvnieks, arī cilvēks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- aiztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atstāj kādu vietu, attālinās. _imperf._ Triekt prom. Triecot piespiest aizvirzīties (kur, līdz kādai vietai, aiz kā u. tml.). Aizdzīt.
- attriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās šurp. _imperf._ Triekt šurp. Triecot panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās (kur, pie kā u. tml.). Atdzīt.
- ietriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) ievirzās (kur iekšā).
- iztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās (no kurienes, kur u. tml.).
- iztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) izvirzās cauri (kam), caur (ko).
- patriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās.
- uztriekt Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Triecot panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur u. tml.).
- pārtriekt Triecot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- trijmastnieks Trīsmastnieks.
- fregate Trīsmastu kara burinieks.
- troņprincis Tronmantnieka tituls (dažas monarhijās). Troņmantnieks, kam ir šāds tituls. Arī kroņprincis.
- kroņprincis Troņmantnieka tituls (dažās monarhijās). Troņmantnieks, kam ir šāds tituls.
- tuberkuloznieks Tuberkulozes slimnieks.
- bajārs Turīgs zemnieks (Latvijā attīstītajā un vēlajā feodālismā).
- mačturnīrs Turnīrs (parasti šahā, dambretē), kurā katrs dalībnieks ar visiem pārējiem dalībniekiem izspēlē vairākas (vismaz divas) partijas.
- trimeris Tvaikoņa strādnieks, kas piegādā ogles no bunkura katlu telpā, kā arī izber izdedžus jūrā.
- ugunspielūdzējs Uguns kulta piekritējs, dalībnieks.
- kobzars Ukraiņu tautas dziesminieks, kas pats sev spēlē pavadījumu ar kobzu.
- ūsainis Ūsains dzīvnieks.
- mestrs Uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- ietrenkt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- ietriekt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks) ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- iedzīt Uzbrūkot panākt, ka (pretinieks), strauji atkāpjoties, ievirzās (parasti neizdevīgā vietā).
- uzklīdenis Uzklīdis dzīvnieks, arī cilvēks.
- biznesmenis Uzņēmējs, komersants, veikalnieks (parasti tāds, kas cenšas visiem līdzekļiem iegūt peļņu).
- patrons Uzņēmuma īpašnieks: darba devējs.
- saimnieks Uzņēmuma, (parasti neliela) īpašnieks vai nomnieks. Šāda uzņēmuma īpašnieces vai nomnieces vīrs.
- trepangs Uzturā izmantojams bezmugurkaulnieku tipa dzīvnieks ar gurķveida ķermeni, uz kura ādas ir adatveida izaugumi.
- principāls Vadītājs, priekšnieks (uzņēmumā, iestādē). Arī (uzņēmuma) īpašnieks.
- komandieris Vadītājs, priekšnieks.
- premjers Vadošais skatuves mākslinieks (teātrī, trupā), kas tēlo galvenās lomas.
- vadāt Vairākkārt vai ilgāku laiku liekot iet sev līdzi, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās (parasti dažādos virzienos).
- matonis Vairākus desmitus centimetru garš velteņtārpu tipa dzīvnieks, kura kāpuri parazitē kukaiņos, bet pieauguši dzīvo saldūdeņos starp ūdensaugiem.
- nīkulis Vāji attīstīts, nespēcīgs dzīvnieks, augs.
- vārgulis Vāji attīstīts, nespēcīgs dzīvnieks, augs. Nīkulis (2).
- maharadža Valdnieks (Indijā). Šī valdnieka tituls.
- radža Valdnieks (kādā Indijas vai Malajas teritorijā). Šī valdnieka tituls.
- kungs Valdnieks (piemēram, karalis), kam ir vienpersonīga vara.
- faraons Valdnieks (senajā Ēģiptē).
- tirāns Valdnieks tirānijā (1).
- tirāns Valdnieks tirānijā (2).
- varmāka Valdnieks vai varas pārstāvis, kura darbībai raksturīga varmācība (1).
- patvaldnieks Valdnieks, kam ir neierobežota vara.
- vienvaldnieks Valdnieks, kam ir vienpersoniska vara (valstī, organizācijā).
- Konstitucionālais monarhs Valdnieks, kura varu ierobežo konstitūcija.
- valdonis Valdnieks.
- tēvs Valdnieks. Diktators.
- feodālis Valdošās šķiras pārstāvis feodālismā. Muižnieks, dzimtkungs.
- dižmanis Valdošās varas pārstāvis, arī aristokrāts vai bagātnieks (feodālismā, kapitālismā), kas lepojas ar savu varu un bagātību.
- kroņinieks Valsts muižas zemnieks.
- valstība Valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks.
- Rezidences valsts Valsts, kurā ir akreditēta diplomātiskā pārstāvniecība, tās locekļi vai kurā ir ieradies ārvalstnieks.
- Rezidences valsts Valsts, kurā ir akreditēta diplomātiskā pārstāvniecība, tās locekļi vai kurā ir ieradies ārvalstnieks.
- savvaļnieks Vaļinieks.
- vaļenieks Vaļinieks.
- jūrascūka Vaļu kārtas jūras dzīvnieks.
- krupis Vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
- murkšķis Vāveru dzimtas dzīvnieks ar biezu vienkrāsainu apmatojumu un īsām.
- patriarhs Vecs augs (parasti koks), arī dzīvnieks, no kura cēlušās nākamās paaudzes.
- veterāns Vecs, piedzīvojis karavīrs, bijušā kara (vai karu) dalībnieks.
- vecsaimnieks Vecsaimniecības īpašnieks.
- pārvest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka (kāds) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas) panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.).
- pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Pārvietot (dzīvniekus uz citu mītni).
- pārvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.). Vest (dzīvnieku, piemēram, aiz pavadas) nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās garām (kam), arī gar (ko).
- pavest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pieiet, pienāk (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- uzvest Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Vedot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- midzenis Veidojums, kas darināts, piemēram, no zariem, sūnām (piemēram, alā) un kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem.
- bodnieks Veikala īpašnieks, kas pats pārdod preces.
- džigits Veikls, drosmīgs jātnieks (parasti Kaukāzā, Vidusāzijā). Cilvēks, kas nodarbojas ar džigitēšanu.
- kazuists Veikls, izveicīgs, arī viltīgs strīdnieks.
- sekretārs Vēlēts vai iecelts vadošs darbinieks, arī kārtējā darba vadītājs (organizācijā, iestādē u. tml.).
- dodžs Vēlēts valdnieks senajās Venēcijas un Dženovas republikās (līdz 18. gadsimta beigām).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) novirzās (nost no kurienes, kur u. tml.). Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) atvirzās nost, attālinās (no kā).
- uzvilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.). Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) uzvirzās uz kādas vietas.
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties gar (ko), garām (kam).
- novilkt Velkot (aiz pavadas, saites u. tml.), panākt, ka (dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) atgriežas (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) atgriežas (malās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvietojas (uz kurieni, pie kā, kur).
- pārvilkt Velkot (parasti aiz rokas), panākt, ka (kāds) pārvirzās (pāri kam, pār ko). Velkot (piemēram, aiz pavadas), panākt, ka (dzīvnieks) pārvirzās (pāri kam, pār ko).
- pavilkt Velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); velkot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku.
- Patriarhālā verdzība Verdzība, kura saistīta ar naturālo saimniecību un kurai raksturīgs tas, ka vergu īpašnieks un vergs veica darbu kopīgi.
- vergturis Verdzības iekārtā valdošās šķiras pārstāvis - vergu īpašnieks.
- pikadors Vēršu cīņas dalībnieks - jātnieks, kas kaitina vērsi ar pīķa dūrieniem.
- torero Vēršu cīņas dalībnieks bez zirga.
- kapeadors Vēršu cīņas dalībnieks, kas kaitina vērsi, uzstājoties pirms toreadora.
- matadors Vēršu cīņas dalībnieks, kura uzdevums ir nogalināt vērsi.
- toreadors Vēršu cīņas dalībnieks.
- bizons Vēršu dzimtas savvaļas dzīvnieks (Ziemeļamerikā).
- bullis Vēršu ģints tēviņš - vaislinieks.
- jenotsuns Vidēja lieluma plēsēju kārtas suņu dzimtas dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu.
- susliks Vidēji liels (līdz 40 centimetriem garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
- lūsis Vidēji liels plēsēju kārtas kaķu dzimtas dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi.
- zaķis Vidēji liels savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, pagarinātām pakaļkājām un īsu asti.
- trubadūrs Viduslaiku ceļojošs dzejnieks un dziesminieks (no 11. līdz 13. gadsimtam Dienvidfrancijā).
- truvērs Viduslaiku galma dzejnieks un dziesminieks, arī prozas, dramatisku darbu autors (no 11. līdz 13. gadsimtam Ziemeļfrancijā).
- brigantīna Viegls divmastu burinieks.
- kopīpašnieks Viens no vairākiem vai daudziem (kā) īpašniekiem. Līdzīpašnieks.
- nozema Vienšūņu tipa dzīvnieks - bišu parazīts.
- vasaraudzis Vienu gadu, vienu vasaru vecs mājdzīvnieks.
- viesnīcnieks Viesnīcas īpašnieks vai nomnieks.
- miga Vieta (parasti īpaši sagatavota), kur uzturas un guļ dzīvnieks un viņa mazuļi.
- dzimtene Vieta, kur (kas, piemēram, dzīvnieks, augs) ir cēlies, radies.
- pievilināt Vilinot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk). Panākt, ka (parasti dzīvnieks) uzturas (kur, pie kā, kā tuvumā).
- kūmiņš Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- lapsa Viltīgs cilvēks, viltnieks.
- viltnieks Viltīgs dzīvnieks.
- vīngliemezis Vīngliemežu dzimtas dzīvnieks ar masīvā čaulā ietvertu ķermeni.
- virsmežzinis Virsmežniecības pārvaldnieks (līdz 1940. gadam, no 1941. gada līdz 1944. gadam un no 1991. gada).
- Štāba virsnieks Virsnieks, kam ir majora, apakšpulkveža, pulkveža u. tml. vai kāda no kara flotes kapteiņa dienesta pakāpēm (daudzu valstu bruņotajos spēkos). Virsnieks, kas veic dienestu štābā.
- komandants Virsnieks, kas ir atbildīgs par garnizona sardžu dienesta pareizu izpildi un karavīru disciplīnas ievērošanu sabiedriskās vietās.
- adjutants Virsnieks, kas veic štāba dienesta pienākumus (karaspēka daļā vai vienībā) vai arī ir (valsts vadītāja, karaspēka vienības komandiera, štāba) rīcībā īpašu dienesta uzdevumu veikšanai.
- karakungs Virsnieks, komandieris. Kara kungs.
- Kara kungs Virsnieks, komandieris. Karakungs.
- Kara kungs Virsnieks, komandieris. Karakungs.
- oficieris Virsnieks.
- jesauls Virsnieku dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas kazaku karaspēka daļās (atbilst rotmistram kavalērijā). Virsnieks, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- Virsnieka vietnieks Virsniekvietnieks.
- Virsnieka vietnieks Virsniekvietnieks.
- braukt Virzīties, pārvietoties pajūgā, ko velk dzīvnieks.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nonāk zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu (kur, kādā virzienā u. tml.). Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas nelielu attālumu, neilgu laiku.
- pavirzīt Virzot (vadot, vedot) panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas un pabeidz pārvietoties garām (kam), arī gar (ko).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas (no kurienes, kur u. tml.).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pārvietojas cauri (kam), caur (ko).
- trusis Zaķveidīgo kārtas zaķu dzimtas zālēdājs mājas vai savvaļas dzīvnieks ar garām ausīm, īsu asti, biezu, mīkstu apmatojumu.
- polips Zarndobumaiņu tipa sēdošs jūras vai saldūdens dzīvnieks ar cilindrveida ķermeni.
- evaņģēlists Zemākās pakāpes garīdznieks.
- pusgrauds Zemes apsaimniekošanas forma, kad laukstrādnieks par viņam lietošanā nodoto zemi daļu (parasti pusi) ražas atdeva zemes īpašniekam.
- muižnieks Zemes īpašnieks, kam pieder muiža. Persona, kas pieder pie muižniecības.
- Zemes urķis Zemes kopējs, apstrādātājs, zemnieks.
- Zemes urķis Zemes kopējs, apstrādātājs, zemnieks.
- nabobs Zemes pārvaldnieks (Indijas provincēs, kas atdalījušās no Lielo Mogolu impērijas).
- fellahs Zemnieks (arābu zemēs).
- brīvnieks Zemnieks (feodālismā), kas atbrīvots no dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- smirds Zemnieks Krievzemē (no 9. līdz 14. gadsimtam).
- leidinieks Zemnieks, kam muižnieks atļāva klaušas kārtot naudā vai graudā (Latvijā 17. un 18. gadsimtā).
- sābris Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latgalē, arī Krievijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
- pušelnieks Zemnieks, kas (feodālisma laikā Latvijā) uz pusēm ar kādu citu pārvaldīja zemnieka sētu un tīrumus un maksāja pusi feodālās rentes.
- gruntnieks Zemnieks, kas bija iepircis savas mājas (Latvijā kapitālisma laikmetā līdz pirmajam pasaules karam).
- zemturis Zemnieks.
- saimniektēvs Zemnieku saimniecības īpašnieka (īpašnieces) vai nomnieka (nomnieces) tēvs. Arī pavecs saimnieks (1).
- saimnieks Zemnieku saimniecības īpašnieks vai nomnieks. Zemnieku saimniecības īpašnieces vai nomnieces vīrs.
- pirmpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas pirmo reizi ir atnesies.
- jaunpiene Zīdītājdzīvnieks, parasti govs, kas tikko vai nesen ir atnesies.
- kažokzvērs Zīdītājs dzīvnieks, no kura iegūst kažokādu.
- mājlops Zīdītāju klases mājdzīvnieks (piemēram, govs, cūka, aita, kaza), ko parasti izmanto saimnieciskiem mērķiem. Lauksaimniecības dzīvnieks.
- ziemeļbriedis Ziemeļu apgabalos, galvenokārt tundrā, izplatīts briežu dzimtas dzīvnieks ar žuburotiem ragiem (tēviņiem un mātītēm) un spēcīgām, brišanai piemērotām kājām.
- gaidīt Zināt, paredzēt, ka atnesīsies (dzīvnieks).
- Kabineta zinātnieks Zinātnieks, kas ir vāji saisīts ar praksi.
- Kabineta zinātnieks Zinātnieks, kas ir vāji saistīts ar praksi.
- kultūrvēsturnieks Zinātnieks, kas pētī kultūras vēsturi.
- zintinieks Zintnieks.
- zebra Zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks (Āfrikā) ar raksturīgām gaišām un tumšām svītrām šķērsām pa visu ķermeņa virsmu.
- kulāns Zirgu dzimtas savvaļas dzīvnieks ar lielu galvu, garām ausīm, īsām, stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā.
- ūdenszirneklis Zirnekļu kārtas dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī un kam raksturīga ruda, tumšbrūna (ūdenī sudrabaina) krāsa.
- kašalots Zobaino vaļu apakškārtas liels, plēsīgs zīdītājdzīvnieks.
- Jūras arājs Zvejnieks.
- Jūras arājs Zvejnieks.
- zvejasvīrs Zvejnieks.
- zvejs Zvejnieks.
- čūska Zvīņaino rāpuļu kārtas dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis).
- hameleons Zvīņrāpuļu apakškārtas dzīvnieks, kas spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi.
- ķirzaka Zvīņrāpuļu kārtas dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest.
- plītmanis Žūpa, uzdzīvotājs. Plītnieks.
nieks citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV