Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
pops1
pops -a, v.
Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
PiemēriSelantija brālis pat ir tā kunga kalps - pareizticīgo pops.
  • Selantija brālis pat ir tā kunga kalps - pareizticīgo pops.
  • Iepazīstot tuvāk izsenis krātās slāvu gara un arhitektūras vērtības, mūs saviļņoja šīs kādreizējo muižturu, popu un kupču verdzinātās [krievu] tautas dzimtļaužu bērnu neremdināmās slāpes pēc brīvības, apgaismības.
  • «..brīžiem tu man atgādini popu, tādu kā dieva vietnieku zemes virsū, kuram jāizsūdz visi grēki.»
Avoti: 6-2. sējums