popularizators
popularizators -a, v.
popularizatore -es, dsk. ģen. -ru, s.
1.Cilvēks, kas popularizē (1). Popularizētājs (1).
PiemēriStenders bija viens no tiem domātājiem un dabaszinātņu popularizatoriem Latvijā, kas jau 18. gadsimtā atteicās no metafiziskā viedokļa par dabu kā nekustīgu un sastingušu esamību.
2.Cilvēks, kas popularizē (2). Popularizētājs (2).
Avoti: 6-2. sējums