popurijs
popurijs -a, v.; mūz.
Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
PiemēriKapela iesāka spēlēt kādu popuriju, to ievadot ar [Franča] Šūberta dziesmas apdari «Pie jūras».
Avoti: 6-2. sējums