augstmanis
augstmanis -ņa, v.; neakt.
Dižciltīgais. Bagātnieks. Arī augsts ierēdnis.
Piemēri..[mūķene] atgādināja agrāko laiku augstāko aprindu dāmu. Jādomā, māsa Olga arī tiešām nāca no kādas bijušo augstmaņu ģimenes.
- ..[mūķene] atgādināja agrāko laiku augstāko aprindu dāmu. Jādomā, māsa Olga arī tiešām nāca no kādas bijušo augstmaņu ģimenes.
- Daudz teiksmu saistās ar orhidejām. Ar to ziediem Indijā atļāva greznoties tikai augstmaņiem un princesēm.
- Romances [Krievijā 18.-19. gs.] ir ļoti izplatīts žanrs, tas ir galvenais muzicēšanas veids kā augstmaņu salonos, tā nabadzīgo ļaužu būdiņās.
Avoti: 1. sējums