Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
augstmanis
augstmanis -ņa, v.; neakt.
Dižciltīgais. Bagātnieks. Arī augsts ierēdnis.
Piemēri..[mūķene] atgādināja agrāko laiku augstāko aprindu dāmu. Jādomā, māsa Olga arī tiešām nāca no kādas bijušo augstmaņu ģimenes.
Avoti: 1. sējums