Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
augstiene
augstiene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Zemes virsas daļa, kas paugurainā līdzenumā paceļas attiecībā pret apkārtējo teritoriju augstāk par 200 metriem (Latvijā — par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
PiemēriLatgales augstiene.
Avoti: 1. sējums