Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
augstiene
augstiene -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Zemes virsas daļa, kas paugurainā līdzenumā paceļas attiecībā pret apkārtējo teritoriju augstāk par 200 metriem (Latvijā – par 120 metriem) virs jūras līmeņa.
PiemēriLatgales augstiene.
  • Latgales augstiene.
  • Upes.. krasts pacēlās augstāk un pārgāja augstienē ar lēzenu ieplaku..
  • ..ir taisnība Skalbes dzejai par mūžam ziliem Latvijas kalniem, lai arī ārzemnieki velti meklē tādu augstieņu, kur būtu jākāpj, ar kapli un virvi apbruņotam.
Avoti: 1. sējums