augstceltne
augstceltne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem).
PiemēriAugstceltnes kā teiksmainas pilis tiecās nakts debesīs.
- Augstceltnes kā teiksmainas pilis tiecās nakts debesīs.
- Šai augstceltnei būs vairāk nekā trīsdesmit stāvu.
Avoti: 1. sējums