vienacis
vienacis -ča, v.
vienace -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir viena acs.
PiemēriBet kādi pārnāksit? Nožēlojama saujiņa pelēku bārdaiņu, izģindušu vienaču, vienroču, vienkāju.
- Bet kādi pārnāksit? Nožēlojama saujiņa pelēku bārdaiņu, izģindušu vienaču, vienroču, vienkāju.
- Viena seja drausmāka.. par otru. Kropļi un izdzimteņi, vienači un bezkāji..
- Kāds garš vienacis.. stāstīja, ka Jūlijs.. pirms nepilnas pusstundas tējnīcā dzēris un solījis pavilkt svītru savai dzīvei.
1.1.Tāds (cilvēks, arī dzīvnieks), kam ir viena acs.
PiemēriVienace meita.
- Vienace meita.
Avoti: 8. sējums