palaidnieks
palaidnieks -a, v.
palaidniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Palaidnis1.
PiemēriSodīt klases palaidniekus.
- Sodīt klases palaidniekus.
- Kāpņu telpa bija piesūkusies decembra mikluma - auksts, drēgns, un kaut kādas smakas cēlās no sienām, no cementa pakāpieniem, it kā šeit ilgāku laiku būtu mitinājušies palaidnieki kaķi.
2.Palaidnis2.
PiemēriBet starp ubagiem bij arī palaidnieki, kuri raudzīja.. kaut ko nokrampēt [nozagt].
- Bet starp ubagiem bij arī palaidnieki, kuri raudzīja.. kaut ko nokrampēt [nozagt].
- «Mans vecais palaidnieks...» Meta domāja [par vīru]. «Vai nu tev nebūs reiz diezgan to aušību? Varbūt sāksi dzīvot, kā pieklājas kārtīgam ģimenes cilvēkam.»
Avoti: 6-1. sējums