palaidnis
palaidnis -ņa, v.
palaidne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas. Arī nebēdnis, nerātnis.
Piemēri..brīdī, kad vecais vīrs dziedot pacēla aklās acis pret namu augšējiem logiem, atvērās aizkari un kāds palaidnis, paņēmis pilnu muti ar ūdeni, iepūta to vecajam sejā.
- ..brīdī, kad vecais vīrs dziedot pacēla aklās acis pret namu augšējiem logiem, atvērās aizkari un kāds palaidnis, paņēmis pilnu muti ar ūdeni, iepūta to vecajam sejā.
- «Ak tur [eglē] tu esi, palaidni!» mātei viss mierīgums bija kā ar roku atņemts. «Kāp zemē! Nu tu dabūsi žagarus!»
- «Vai, kāda palaidne!» saimniece, pikta izlikdamās, bārās. «Iesviedīsi vēl logā un izsitīsi rūti! Tad būs pēriens.»
1.1.Dzīvnieks, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam, izturas nevēlami cilvēkam.
Piemēri«Redz, kā tie baloži, palaidņi tādi, izlaidušies. Tagad taču vasara, varētu paši meklēt barību, bet ne, nāk pie mana loga pēc drupatām un kaujas.»
- «Redz, kā tie baloži, palaidņi tādi, izlaidušies. Tagad taču vasara, varētu paši meklēt barību, bet ne, nāk pie mana loga pēc drupatām un kaujas.»
- Ir Minka reizēm palaidnis: Pa galda virsu rāpo.
- ..bariņā kaķēni jaukāk spēlējas, bet viņa tad varēja sēdēt ar adīkli.. un apmierināta noraudzīties mazo palaidņu draiskulībās.
2.Cilvēks, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
PiemēriZommers:.. tu biji palaidne.. Tu man aiz muguras mīlinājies ar citiem - ar katru, kas pagadījās.
- Zommers:.. tu biji palaidne.. Tu man aiz muguras mīlinājies ar citiem - ar katru, kas pagadījās.
- Bieži gadījās [alimentu prāvās], ka vīrietis noliedza savu vainu, mēģinādams sievieti iztēlot par palaidni, kas tikai savas netikumības dēļ dabūjusi bērnu.
- Un tad viņam iešāvās prātā Tā palaidne skrandās vecās... Cik viņai bij apaļi pleci, Cik viņai bij samtaina āda!
Avoti: 6-1. sējums