palaidnība
palaidnība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → palaidnīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBērna palaidnība.
2.parasti vsk. Vispārināta īpašība → palaidnīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri«Jāsaka, tas cilvēks ar godu, aiz nespēka ienācis nabagmājā, bet dažs tur ir tik aiz slinkuma un palaidnības..»
3.Pārkāpums (parasti neliels), arī (parasti bērnu) nebēdnība, nerātnība, uzvedības normu neievērošana.
PiemēriPēdējās dienās Gunārs.. darīja dažādas palaidnības.. Gunārs salauza ūdenskrānu un izsita logu, izbradāja puķes skolas apkalpotāja dārziņā..
Stabili vārdu savienojumiDzīt palaidnības.
Avoti: 6-1. sējums