palaidnīgs
palaidnīgs -ais; s. -a, -ā
palaidnīgi apst.
1.Tāds, kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas (parasti par bērniem). Arī nebēdnīgs, nerātns.
Piemēri..viņa būtu pedantiska skolotāja, kas ar lineālu zilina palaidnīgu skolēnu pirkstus, ja nāktu pasaulē citā gadsimtā..
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriIerāvis vēderu un stalti izriezis krūtis, vienā mirklī pieņēmu tik palaidnīgu izskatu, ka Malda mani, iespējams, noturēja par jukušu..
1.2.Tāds, kas ir mazliet nepakļāvīgs cilvēkam (par dzīvniekiem). Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
Piemēri..vajadzēja tik parādīt pa lielu gabalu kādu palaidnīgu govi, saucot to vārdā, un Medors [suns] viņu atgrieza uz līdzenas vietas.
2.Tāds, kam ir raksturīgs morāles normām neatbilstošs dzīves veids.
PiemēriTrīs naktis viņš nebija gulējis, sirdīdamies par palaidnīgo dēlu, kas Rīgā nodzer aizdevumu.
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriUn, kad valodas par Edgara palaidnīgo dzīvi sāka izplatīties, Kristīne atkal bija vienīgā, kura tām neticēja..
Avoti: 6-1. sējums