Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
palaidnieks
palaidnieks -a, v.
palaidniece -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Palaidnis1.
PiemēriSodīt klases palaidniekus.
2.Palaidnis2.
PiemēriBet starp ubagiem bij arī palaidnieki, kuri raudzīja.. kaut ko nokrampēt [nozagt].
Avoti: 6-1. sējums