bestija
bestija ģen. -as, v. dat. -am, s. dat. -ai, kopdz.
1.Plēsīgs dzīvnieks, zvērs.
PiemēriLangarts: Lauvas un tīģerus mēdz iesprostot dzelžu krātiņos, bet divkāju bestijām uzliek citādus laužņus, kā grēku - tikumu, nevainību, lai tie savā starpā nesaplosītos.
1.1.pārn. Necilvēks, briesmonis.
Avoti: 2. sējums