Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
karnevālietis
karnevālietis -ša, v.
karnevāliete -es, dsk. ģen. -šu, s.; reti
Karnevāla dalībnieks.
PiemēriKaut gan vairāk nekā nedēļu jau vakaros un naktīs pa ielām un šķērsielām bija klejojuši.. karnevālieši gan pa vienam, gan nelielās grupās, tomēr galvenais [karnevāls] notika pēdējā sestdienā un svētdienā..
Avoti: 4. sējums